Sagaidot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēto konferenci "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā", kas būs viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē pasākumiem, uz sarunu aicinājām LBAS priekšsēdētāja vietnieku Egīlu Baldzēnu un eksperti Dr.oec. Raitu Karnīti.
Runas par kvalitatīvu darbavietu izveidi nāk no jaunas teorijas, kādu ir papilnam ne vien arodbiedrību dzīvē, bet arī vispār darba attiecību jomā. Jaunu jēdzienu izpratni šādu teoriju radīšanas procesā nereti apgrūtina tas, ka tiek sarežģītas vienkāršas lietas, tās sadrumstalojot un atraujot no realitātes.
Uzskati par kvalitatīvu darbavietu ir dziļi individuāli (visai ievērojami atšķiras dažādās valstīs) un saistīti ar patikšanu strādāt konkrētajā darbā (vietā vai valstī), domā R. Karnīte: "Vienkāršoti - kvalitatīvu darbavietu raksturo piemērotība konkrētam darbiniekam, atbilstošs atalgojums un darba apstākļi." Viņasprāt, lai varētu runāt par atbilstošu atalgojumu, šādas darbavietas var veidoties attīstītās nozarēs ar labām perspektīvām, kuras pievilcīgas padara labi darba apstākļi, taču, protams, nepieciešami arī izglītoti darba ņēmēji.
E. Baldzēns domā, ka nedrīkst nenovērtēt tādu faktoru, kā darba devēja attieksmi, kas galvenokārt nosaka psiholoģisko mikroklimatu un ļauj strādājošajam justies komfortabli otrajā pēc viņa mājas dzīves eksistences vietā: "Tur, kur darbojas arodbiedrības, ir vieglāk panākt, lai darbinieki justos novērtēti un tiem nebūtu jādzīvo nepamatotā, nepārtrauktā stresā, jo arodbiedrības īpašu uzmanību pievērš visam, kas skar darbinieku attiecības ar darba devēju, tajā skaitā pamatotu labsajūtu."
Atzīstot darba apstākļu izvērtēšanas nepieciešamību, kam arodbiedrību eksperti seko ārkārtīgi uzmanīgi, veicot pārbaudes un izvērtējot gan darbavietas ergonomiku, gan apgaismojuma pietiekamību, gan gaisa apriti, gan apģērbu, kas piemērots kvalitatīvam darbam,- arodbiedrību pārstāvis akcentē atbilstošas darba samaksas problēmu Latvijā.
Pēc E. Baldzēna pārliecības, mums jādomā, kā kompensēt uz citām zemēm aizplūstošo darbaspēku un kā novērst šīs aizplūšanas iemeslus - neapmierinātību ar darba devēju attieksmi un darba samaksu. "Pērn salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju oficiālā neto darba samaksa pie mums bija par 13,5 līdz 18,5% zemāka. Tas ir saistīts ar mūsu nodokļu politiku un daļēji ar tām metodēm, ar kurām izkļuvām no krīzes, palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas tieši darbiniekiem un samazinot neapliekamo minimumu. Pat pie vienādas bruto darba samaksas, Latvijā strādājošie pelna mazāk nekā Eiropas kaimiņvalstīs, nemaz nerunājot par attīstītajām valstīm," skaidro E. Baldzēns.
Eiropas dzīves un darba apstākļu fonds (EUROFOND) akcentē tieši arodbiedrību lomu ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā, tāpēc Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē laikā LBAS rīko šādu konferenci, lai raudzītos uz to, kas notiek visā Eiropā kopumā. Apzinoties to, cik atšķirīga ir situācija un apstākļi dažādos ES reģionos, konferences organizatori ir izvirzījuši apspriešanai trīs galvenos virzienus, ko pasākumā analizēs kopsakarībās. "Runa būs par šo tik plaši viļājamo jēdzienu "kvalitatīvās darbavietas" un to nozīmi nodarbinātības augsmē, zemo jauniešu nodarbinātību un migrantu problēmām. Tanī pat laikā Eiropā ir jūtams darbaspēka trūkums, visvairāk tieši pakalpojumu sektorā, kur bez cilvēkiem neiztikt," stāsta R. Karnīte, atklājot to, kādās daļās plānots konferences darbs. Tā notiks 26., 27.februārī Latviešu biedrības namā, Rīgā.
R. Karnīte akcentē, ka mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij, vērtējot jebkuru problēmu, tā jāapskata Eiropas kontekstā un jāaizstāv mūsu intereses, kas arodbiedrībām dažādās Eiropas valstīs nav vienādas. Pretēji tam, kas mums ir viena no galvenajām problēmām, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas, Rietumvalstis darbaspēka iztrūkumu papildina uz austrumeiropiešu rēķina, jo viņi ir labi izglītoti, čakli, gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, dzīvo ļoti pieticīgi, tāpēc ir ļoti izdevīgi kā darbaspēks.
Teorija par bezdarbu krīzes apstākļos, kas pauž uzskatu, ka imigrantiem esot daudz sliktākas izredzes iegūt darbu, ja viņi nezina vietējo valodu un viņus neciena, drīzāk attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, bet ne uz austrumeiropiešiem, jo mūsējie lieliski ir iemācījušies paciest grūtības un Rietumos tas tiek izmantots, stāsta eksperte: "Arodbiedrību uzdevums ir atklāti runāt par šo situāciju un arī par dažādām pieejām, piemēram, mūsu veiksmes stāsta analīzei. Tā sauktās, troikas (Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules banka, Eiropas Komisija) vērtējumos par mūsu darbības izejot no krīzes, atzīts, ka ekonomiskās problēmas šādā veidā ir iespējams pārvarēt, taču sociālās ir tikai un vienīgi samilzušas, kļūstot turpat vai neatrisināmas," uzsver Raita Karnīte.
Nedrīkst neņemt vērā izbraucēju pieauguma faktoru, kas krīzes laikā pēc ekonomista Mihaila Hazana aprēķiniem bija 2,5 reizes lielāks nekā pirms tam, atgādina E. Baldzēns: "Iedomājieties, kas notiktu, ja viņi visi šeit būtu palikuši, prasījuši bezdarbnieku pabalstu no valsts un pēc tam vērsušies pašvaldībās pēc sociālās palīdzības!? Ārēji ekonomika ir atguvusies, bet kas uzturēs mūsu nākamo paaudžu pensionārus, ja jau jaunie brauc prom ar visām ģimenēm? Vai tad Eiropas Savienība grasās kaut kādā mērā ņemt vērā mūsu kā donorvalstu ieguldījumu tās ekonomikā un kaut ko kompensēt mūsu sociālajā budžetā!? Protams, ne, jo Eiropas Savienībā tiek sludināta brīvā darbaspēka kustība bez kādas sociālās atbildības valstu starpā."
Šo situāciju ir iespējams risināt, tikai ceļot mūsu iedzīvotāju dzīves līmeni jeb tautas labklājību, uzskata Baldzēns. Viņaprāt, visu interesēs ir ēnu ekonomikas pakāpeniska, mērķtiecīga mazināšana, legalizēšana, un tas vistiešākajā veidā sasaucas ar kvalitatīvu darbavietu veidošanu, kas kā Gordija mezgls nevar tikt atšķetināts ar vienu zobena cirtienu.
Protams, arodbiedrības ne tikai identificē problēmas, bet arī piedāvā risinājumus. E. Baldzēns: "Mums ir viena ļoti augstas raudzes iniciatīva, ko mēs četrus gadus esam audzējuši, un tas ir priekšlikums valstij ar nodokļu politiku atbalstīt koplīgumu un ģenerālvienošanos slēgšanu. Kopā ar darba devēju ekspertiem esam nonākuši līdz sava veida pilotprojektam trijos virzienos. Tas ir atbalstīts Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē, jau pie ekonomikas ministres D. Reiznieces-Ozolas, kā arī nozīmīgākās sociālās un sadarbības partnerības organizācijas (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība). Piemēram, darbinieku mobilitātē no mājām uz darbavietu un atpakaļ, ēdināšanā darbavietā un apmācībā jeb izglītošanā, kur darba devējam ir jāmaksā gan par pakalpojumu, gan arī attiecīgs nodoklis (79,34 EUR pie 100 EUR). Šī iniciatīva atvieglotu lielo uzņēmumu konkurētspēju ar tiem, kuri darbojas ēnu ekonomikā. Atvieglojumus varētu saņemt tikai izpildot stingrus nosacījumus, tostarp, ja uzņēmumā darbojas koplīgums, nav darba tiesību pārkāpumu, nav konstatētas aplokšņu algas, nelegāli nodarbinātie, nodokļu parādi vai ir noslēgta vienošanās ar VID par to nomaksas grafiku."
E. Baldzēns minēto iniciatīvu vērtē kā tādu, kas uzskatāma par Eiropas līmeņa risinājumu, kā veicināt sociālo dialogu, koplīgumu un ģenerālvienošanās slēgšanu. "Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē atkārtoti izskatot šo priekšlikumu, esam nonākuši līdz konkrētam lēmumprojektam par nodokļu atlaides apmēru un virzīsim to kā jaunās politikas iniciatīvu jau nākamā gada budžeta apspriešanā," stāsta arodbiedrību pārstāvis. Viņš atzīst, ka, iespējams, šo iniciatīvu ieviesīs tikai 2017. gadā, jo diez vai IKP pieaugums šogad sasniegs 2%, bet budžetā tas paredzēts 3,5% apmērā, tātad daudz ko no pašreizējiem kontrolskaitļiem vidēja termiņa budžetā nāksies koriģēt.
Minētā sociālā dialoga veidošanā ar daba devējiem Austrumeiropa, protams, ievērojami atpaliek no pārējās Eiropas mūsu padomiskā mantojuma dēļ. Eiropā ir izkoptas dažādas metodes, kā arodbiedrības panāk lielākas sociālās garantijas strādājošajiem un viena no pamatmetodēm ir nozaru līmeņa vai valsts mēroga vienošanās par darba samaksu. Kā stāsta eksperte R. Karnīte, daudzas valstis nemaz nenosaka minimālās algas apmēru,- to nosaka katrā profesijā vai nozarē strādājošajiem, bet otrs variants ir, ka to nosaka valstī kopumā - ar trīspusēju nolīgumu. "Latvijā kolektīvo līgumu slēgšanas process ir vāji attīstīts, jo nav īsti skaidrs, kas ir nozare u.tml. jautājumi. Tāpēc nacionālā līmenī arodbiedrībām ir spēks trīspusējā sadarbības padomē, kas Latvijā ir ļoti labs modelis, kā risināt minētos jautājumus," uzskata R. Karnīte. Viņa piebilst, ka arodbiedrības pie mums ir spēcīgas lielajos, bet ne mazajos un vidējos uzņēmumos. Savukārt pa vidu starp šiem līmeņiem arodbiedrībām spēka ir pamaz. "Tieši tāpēc radies šāds priekšlikums, kas sekmētu vidējā līmeņa stiprināšanu. Ja nozarē ir kolektīvais līgums, kurā minētas sociālās garantijas strādājošajiem, tad arodbiedrības mudinātu valdību piešķirt konkrētajai nozarei vai uzņēmumiem garantētas nodokļu atlaides," tā eksperte.
Pēc R. Karnītes teiktā, arodbiedrību ietekme nepieaug nevis tādēļ, ka tās nevēlētos runāt ar darba devējiem, bet galvenokārt tādēļ, ka darba devējiem nereti ir formāla pieeja šiem jautājumiem. "To var ļoti labi saprast un izskaidrot ar ekonomiskajiem apstākļiem un likumdošanu. Iesaistoties kolektīvajos darba līgumos un ilgstošākās saistībās ar darba ņēmējiem, darba devēji, protams, vairs nespēj būt tik elastīgi, kā līdz tam" atzīst eksperte: "Darba devēji vairs nespēj tik elastīgi izlēkāt līdzi visām valdības kaprīzēm, un tāpēc cenšas izvairīties no šādām saistībām. LBAS stingri pastāv uz tā saukto kopīgo iesaisti, lai atsevišķos līmeņos tiktu ieviestas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumi sociālās apdrošināšanas iemaksām, par ko minētajā pilotprojektā tiek runāts trijos virzienos.
E. Baldzēns uzsver, ka runa faktiski ir par papildus nodokļu neuzlikšanu tur, kur būtībā šobrīd reāla pakalpojuma nemaz nav. Pēc viņa teiktā, arī VID saprot šādu atvieglojumu nepieciešamību un atzīst to par pozitīvu rīcības modeli, jo nereti darba devējs atrod kādu shēmu, kā apiet papildus nodokļa uzlikšanu, piemēram, darbinieku izglītības izdevumu segšanai. "Galu galā, šāda priekšlikuma ieviešana summāri ne valstij, ne uzņēmējiem neradītu nekādus zaudējumus, taču dotu ieguvumus uzņēmumiem, kuri darbojas bez kādām ēnu ekonomikas priekšrocībām," pārliecina LBAS priekšsēdētāja vietnieks.
Raita Karnīte savukārt atzīmē, ka viena no lielākajām problēmām Latvijas sabiedrībā ir tā, ka darba devējs tautsaimniecībā netiek uzskatīts par galveno elementu. "Ja mums ir preču - naudas attiecības, tad neviens cits mums to naudu nevar atnest kā darba devējs! Ne valdība, ne labais onkulis - neviens! Ja nebūs darba devēju, nebūs iespējams ne nopelnīt, ne tikt pie pabalstiem ar sociālo pakalpojumu starpniecību. Tāpēc mūsu lielā piesardzība pret darba devējiem ir apbrīnojama, it kā uzņēmēji tikai par to vien domā, lai paši varētu vairāk nopelnīt. Tā nebūt nav,- ir ļoti daudz saprātīgu darba devēju, kas izprot ilgtermiņa saikni starp viņu pašu un darba ņēmēju interesēm. Viņi saprot, ka tās nepieciešams saskaņot, un ir daudz tādu pozitīvu piemēru, kā Latvijas Finieris u.c. mūsu flagmaņi," uzsver Raita Karnīte. Pēc viņas domām Latvijā jau ir pietiekami daudz uzņēmumu, kur ir labi darba apstākļi ar kvalitatīvām darbavietām. Viņa piemetina, ka nekad visas darbavietas nekļūs kvalitatīvas, kaut vai tādēļ, ka kādam arī jāslauka ielas.
E. Baldzēns atgādina, ka darba devēji bez darbiniekiem būtu pašnodarbinātie, viņiem darbinieki nepieciešami, lai gūtu peļņu. "Darbs un kapitāls ir divas puses vienai medaļai, bet pa vidu ir valsts - un tā ir tā apmalīte šai medaļai," saka arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks.
LBAS februārī organizētā konference būs savā ziņā unikāla, jo tas būs vienīgais strādājošo forums Latvijas prezidentūras laikā. Kopā ar Eiropas arodbiedrību pārstāvjiem tiks meklēti labākie risinājumi aktuālākajām darba tirgus problēmām. Konferencē ar labās prakses piemēriem dalīsies arodbiedrību pārstāvji no Austrijas, Zviedrijas, Itālijas un, protams, Latvijas. Pavisam starptautiskajā arodbiedrību konferencē piedalīsies ap 150 dalībnieku no ES dalībvalstu arodbiedrībām - Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) dalīborganizācijām.
Starptautiskā arodbiedrību konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā" notiek ar ESF projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 2009. - 2015.gads" (Projekta nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/001/01).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
