Aizsākam rakstu sēriju, kurā atspoguļosim rezultatīvus projektus, kuru īstenošanā sadarbojušies Latvijas zinātnieki ar uzņēmējiem. Pirmais stāsts par to, kā kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics, veiksmīgi sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedru, radījis jaunu kosmētikas līniju.
Idejas dzimšana 
Uzņēmuma Madara Cosmetics līdzīpašnieks Uldis Iltners atklāj, ka pirmais lielais sadarbības projekts tika īstenots jau pirms dažiem gadiem, lai gan jau pirms tā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra uzņēmumam bija sniegusi dažādas specifiskas konsultācijas. "Tobrīd kosmētikas ražotāju vidē bija jauna aktualitāte - gatavojot kosmētikas produktus, ūdens fāzi aizstāt ar sulu. Citi kosmētikas zīmoli "bezūdens" receptūrās parasti izmanto alvejas sulu. Uzņēmums Madara Cosmetics vienmēr ir fokusējies uz Ziemeļeiropas augiem, un mūsu ideja bija - vai mēs varētu izmantot bērzu sulu, ja reiz alvejas sula mūsu platuma grādos nebūtu pareizākais risinājums. Mūsu jautājums bija - kā bērzu sulu var pārnest uz kosmētiku? Bija vairāki izaicinājumi, bet mēs nonācām pie laba rezultāta. Ūdens ir neitrāls, tam nav iedarbības - ne pozitīvas, ne negatīvas, un to mēs gribējām aizstāt ar vielu, kurai ir iedarbība uz ādu. Rezultātā šis bija pirmais projekts, kura īstenošanai notika pētījumi Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras laboratorijā."
Kā atrast partneri? 
"Ir tikai loģiski, ka ražotāji izvēlas Latvijas Universitāti, lai risinātu šāda tipa uzdevumus, jo LU Bioloģijas fakultātei ir laba kompetence aktīvo vielu novērtēšanā un to testēšanā uz šūnām," uzskata LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece Anna Ramata-Stunda. Viņa ir pārliecināta, ka "vislabākais ir, ja uzņēmēji kaut vai atnāk aprunāties, vai universitāte var veikt konkrētus pētījumus. Zinātniekiem ir interesanti pētīt ne tikai fundamentālas lietas, bet arī redzēt, kā pētījumu rezultāti relatīvi ātri aiziet dzīvē jeb tiek izmantoti produktu ražošana, un cilvēki tos var lietot un gūt labumu no tā. Tāpēc zinātnieki ir ieinteresēti sadarbībā, kas vērsta uz konkrētu mērķi". Savukārt Uldis Iltners uzsver, ka jau no idejas dzimšanas bijis skaidrs, ka necentīsies visu paveikt uzņēmuma laboratorijā, bet piesaistīs kompetenci no ārpuses. "Specifisku profesionāļu kompetence mums nav vajadzīga pastāvīgi, tādēļ lētāk un efektīvāk ir piesaistīt specifiskas kompetences ārpakalpojumā," uzskata Uldis Iltners.
Kā uzticēties?
Sākot sadarbības projektu, tiek slēgts līgums, sastādīta darba plāna minimālā un maksimālā programma, noteikts izpildes grafiks. "Šajā gadījumā nekas netika izgudrots vai sintezēts no jauna, bērzu sula tika testēta uz tiem parametriem, kas mums bija aktuāli," saka Uldis Iltners. Apmēram gada laikā tapa produkts - pretnovecošanas krēma līnija Time Miracle, kas jau ir tirgū. Turklāt jaunā līnija ir veiksmīgi atradusi savu patērētāju - tās īpatsvars ir aptuveni 15 procenti no kompānijas apgrozījuma. Un atsauksmes par produktu ir labas.
"Ja analizē šī projekta izmaksas un dara to starptautiskā mērogā, jāatzīst - kvalitāte un cena ir ļoti adekvāta. Es uzskatu, ka nevienam no mūsu rietumvalstu konkurentiem nav iespējas izpildīt augstas kvalitātes pētījumus par relatīvi saprātīgiem budžetiem. Sadarbība, kas mums izveidojusies, un resursi, kas mums pieejami caur universitāti, sniedz tādas iespējas, kādu nav tiešajiem konkurentiem rietumvalstīs," saka Uldis Iltners.
Finansējums
Protams, uzņēmējs vienmēr apmaksā ar projektu saistītos izdevumus, bet šajā projektā uzņēmums Madara Cosmetics sadarbojies ar Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu kompetences centru, un tas nozīmē - "bērzu sulu projekts» tika realizēts "caur šo centru" ar valsts atbalstu. Lai gan pētījuma rezultāti nav slepeni, gluži internetā tos atrast nevarēs, bet no kompetences centra ir atkarīgs, kādā veidā šos pētījumus var nodot tālāk.
Ko no pētījuma iegūst universitāte?
"Tā ir normāla prakse Eiropā - universitātes un institūti sadarbojas ar uzņēmumiem. Un vairākos virzienos. Viens virziens - zināšanu pārnese, kad to, ko esam izpētījuši vai pat patentējuši, mēs nododam uzņēmējiem, protams, uz atbilstošu licences līgumu pamata. Otrs virziens - sadarbība, kad palīdzam attīstīt uzņēmēja ideju. Tā ir normāla prakse Eiropā un ASV, un tā ir pat viena no universitātes funkcijām, jo īpaši tādā valstī kā Latvija - ir jākoncentrējas uz lietojamiem pētījumiem, kas reāli aiziet dzīvē un nes labumu tautsaimniecībai kopumā vai kādai specifiskai nozarei kā tādai - vai tā būtu kosmētikas nozare, farmācija vai pārtikas rūpniecība vai kas cits. Turklāt universitātei ir patīkams sadarbības veids caur kompetences centriem, kas nozīmē zināmu atklātību. Tas ļauj arī mums strādāt pie savas publicitātes, kas pierāda, ka šādas sadarbības ir iespējamas, un tas savukārt ļauj piesaistīt citus klientus. Šāda pieredze un informācijas pieejamība par to paaugstina mūsu atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā," stāsta Anna Ramata-Stunda. Pētniece uzsver, ka pēdējā laikā "Latvijas zinātnieki līgumpētījumu izpildei kļūst arvien interesantāki ārzemju uzņēmumiem. Daudzi, protams, vēlētos, lai viņiem nepieciešamos pētījumus veiktu universitātes ar skaļu vārdu Eiropā, bet patiesība ir tāda, ka nereti līgumpētījumu veikšana šajās universitātēs maziem un vidējiem uzņēmumiem ir finansiāli neizdevīga. Nereti nepieciešami īstermiņa un maza apjoma pētījumi, kuru veikšanā daudzas Rietumeiropas universitātes vispār nav ieinteresētas. Mēs esam pietiekami mazi, lai varētu pielāgoties katram ražotājam".
Kā pārvarēt rezervēto attieksmi?
Uzņēmējs Uldis Iltners uzskata, ka "zinātnes potenciāls ir vajadzīgs uzņēmējiem, lai radītu pievienoto vērtību, lai izanalizētu relatīvi specifisku jautājumu. Tāpēc arī produktam jābūt relatīvi specifiskam, kam izpēte ir nepieciešama. Lai zāģētu baļķi, visticamāk, zinātnieka zināšanas nav nepieciešamas, bet nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību produktiem, uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem. Bieži tiek slēgti konfidencialitātes līgumi, tāpēc tas netiek izvērsts publiskajā telpā. Tomēr - jo vairāk ir šādu uzņēmēju, jo sadarbība ar zinātniekiem kļūst drošāka".
--------------------------------
Veiksmīgus sadarbības piemērus universitāšu un uzņēmēju starpā var iesniegt http://www.university-business.net šādās jomās: sadarbība jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā un komercializācijā, studiju programmu veidošanā un nodrošināšanā, pētniecībā un izstrādē (R&D), efektīvu kopdarbības modeļu īstenošanā, mūžizglītībā un darbaspēka mobilitātē.
Projekts University and Business Co-operation Through Success Stories notiek piecās valstīs. Projekta mērķis ir veicināt dažāda veida sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējiem, kā arī veidot sistemātisku pieredzes apmaiņu reģionā, lai stiprinātu tā konkurētspēju.
Projektu realizē Knowledge Triangle Network (Latvijā bāzēta nevalstiska organizācija), Latvijas Universitāte, Stavangeras universitāte Norvēģijā, Turku universitāte Somijā, Viļņas universitāte un SMK University of Applied Social Sciences Lietuvā, Latvijas Darba devēju konfederācija ar Nordoplus Horizontal, DPA Augsto tehnoloģiju centra SQUALIO un Dynamic University atbalstu.
Līga Rušeniece, Neatkarīgā Rīta Avīze