Pie mums novērojamas daudzas sašķiebušās un nosēdušās ēkas, jo līdz šim nav bijis pietiekami laba risinājuma problēmas novēršanai. Protams, iespējas ir dažādas, tomēr tās ir laikietilpīgas, turklāt traucē ikdienas rutīnai. "Ļoti daudz problēmu ir ar namiem, kas būvēti 2007. un 2008. gadā," norāda uzņēmuma "Uretek" direktors Romāns Reiners-Latiševs. "Problēmas pamatā ir pirms būvniecības pienācīgi nenostiprināta grunts. Tagad mēs redzam sekas – nosēdušos pamatus, slīpas un deformētas grīdas, sašķiebušos infrastruktūru."
Par grunts nosēšanos zem ēkas liecina plaisas
"Ja starp grīdu un kājlīsti parādās tukšums, tā jau ir problēma," saka Reiners-Latiševs, skaidrojot, ka jebkura plaisa liecina – ēkas konstrukcija ir sašķiebusies. Tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Vilcinoties radīsies lielāks kaitējums. Kā piemēru Reiners-Latiševs min kādu daudzdzīvokļu ēku, kurā ar laiku grīdas nosēdušās par aptuveni 4 centimetriem. Tā rezultātā sešos pirmā stāva dzīvokļos sienas sašķiebušās tik ļoti, ka no dažām guļamistabām varot redzēt, kas notiek blakus istabās.
Kā rīkoties, ja remonts vairs nepalīdz? "Pirmkārt, jānovērš nosēšanās cēlonis, proti – jānostiprina grunts zem ēkas," skaidro Reiners-Latiševs. Tipiska kļūda – šķību grīdu pārliet ar jaunu segumu, kā rezultātā palielinās spiediens uz grunti un nosēšanās procesi tiek paātrināti. Visļaunāk ir ar apsildāmajām grīdām. "Apkures sistēmas caurules nestiepjas, kaut kādā brīdī tās vienkārši plīst," piezīmē speciālists. Nereti problēmu sāk risināt tikai tad, kad jau ir par vēlu.
"Uretek" tehnoloģija piedāvā vienkāršu problēmas risinājumu
Veiksmīgs rezultāts saglabājas gadiem ilgi. Viss sākas ar materiālu – ģeopolimēru, norāda Reiners-Latiševs. Teju 30 gadus ilgajā izstrādes procesā radīts unikāls ģeopolimēra sveķu maisījums, kas piebriestot uzlabo grunts nestspēju.
Materiāls ir ļoti ilgi kalpojošs – tas ūdenī nenoārdās, kā arī to neietekmē ķimikālijas. Šo iemeslu dēļ ģeopolimērs tiek plaši izmantots visā pasaulē, lai nostiprinātu grunti zem dambjiem un tiltiem. Ar šo materiālu iespējams noblīvēt grunti līdz pat 13 metru dziļumā.
"Viss darba process klientam ir kļuvis ļoti parocīgs un ērts. Varam nostiprināt grunti, nepaceļot grīdas un pat nepārvietojot mēbeles," stāsta Reiners-Latiševs.
Lai ģeopolimēru ievadītu gruntī, tiek veidoti 12-15 mm diametra urbumi. Iekštelpās šos urbumus veido caur parketu, bet ja uz grīdas ir flīžu segums, atveres veido šuvju vietās. Vispirms tiek aizpildīti tukšumi, bet pēc tam grunts sāk nostiprināties. Beigās ģeopolimērs, pateicoties pretestībai, pakāpeniski paceļas, tādējādi grunti iespējams atbrīvot arī no liekā ūdens. 
Teju 30 gadus ilgā izstrādes procesā radīts unikāls ģeopolimēra sveķu maisījums.
Darbs ar ģeopolimēru prasa īpašas iemaņas
Lai gan pirmajā mirklī varētu šķist, ka pietiek vien ar labu materiālu, bet pats darba process ir ļoti vienkāršs, Reiners-Latiševs norāda, ka tā gluži nav. Ar ģeopolimēru jādarbojas prasmīgi. Lai gruntī ievadītu vajadzīgo materiāla daudzumu, darbs jāpaveic konkrēti noteiktā laika periodā. Kļūdu labojums nav iespējams.
30 gadus ilgā pieredze ļauj izvairīties no kļūdām, tomēr tas ir prasījis iespaidīgu sagatavošanos. Visu procesu kontrolē ar lāzeriem. Reineram-Latiševam ir zināmi neveiksmīgi piemēri, kad bijušie "Uretek" darbinieki piedāvā analoģisku pakalpojumu. "Rada kaut kādu ģeopolimēram līdzīgu materiālu, taču neprot ar to strādāt," saka speciālists. Būtiska loma ir tehniskajiem risinājumiem. Līdzīgi pakalpojumi tiek piedāvāti arī ar putām, tomēr šo materiālu ir grūti kontrolēt. Izmantojot ģeopolimēru, nav jābaidās, ka tā apjoms ar laiku mainīsies.
Nosēdušās ēkas tiek paceltas un stabilizētas
Daudzos gadījumos grunts nosēšanās izraisa būvkonstrukcijas nobīdes, kā rezultātā ir ne tikai jāstiprina grunts, bet arī jāpaceļ un jāstabilizē pati ēka (vai grīdas). Cik lielu svaru var tādā veidā pacelt? Reiners-Latiševs uz jautājumu nevar atbildēt, jo šādi izmēģinājumi nav bijuši nepieciešami. Taču, piemēram, stabilizējot dzelzceļa tilta balstus, tika aprēķināts svars līdz 200 tonnām uz vienu kvadrātmetru.
Realitātē process ir ātrs un nesāpīgs, vien jāaprēķina, vai ēka izturēs pacelšanu.
Noliktavu būvēs grīdas tiek līdzinātas un stabilizētas tā, ka plauktu sistēmas ar visām precēm paliek savās vietās. Lai gūtu vislabākos rezultātus, slodze uz grunti pat ir nepieciešama. Proti, dabiskā noslodze, kāda konkrētajā vietā ir ikdienā, nepieciešama arī grunts nostiprināšanas darbu laikā.
Cik liela ir interese par šo pakalpojumu? Klienti tehnoloģiju ir pieņēmuši un atzinuši, atrisinātas dažādas grunts nosēšanās problēmas, teic Reiners-Latiševs. "Daudzi nespēj noticēt, ka tagad ir pieejama šāda iespēja," stāsta speciālists.
Pirmie mēģinājumi stabilizēt pamatus un uzlabot grunti ar ģeopolimēru tika veikti jau 1980. gadā. Laikam ritot, tehnoloģija nemitīgi pilnveidota un nu Somijā dibinātais uzņēmums "Uretek Worldwide Oy" darbojas jau vairāk nekā 50 pasaules valstīs, specializējoties ģeotehniskajos inženierdarbos. "Uretek Worldwide" meitas uzņēmumi atrodas Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Ķīnā.
"Uretek" tehnoloģijas galvenokārt tiek izmantotas dzīvojamajiem namiem, biznesa un sabiedriskajām būvēm, lidmašīnu skrejceļiem, ēkām, kas ir vēstures pieminekļi, dzelzceļam un citai infrastruktūrai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
