"Iespējams, dārzos, kas nav zem plēves, nedaudz no salnām varēja ciest zemeņu pirmie ziedi," sacīja Rubauskis.
Viņš arī norādīja, ka aizvadītajā ziemā no sala cietušas atsevišķas augļu koku šķirnes, kurām ir īsāks miera periods.
"Pēc siltā ziemas sākuma un aukstākas tās otras puses dārzos vairāk cietuši persiki, aprikozes, dažas plūmju šķirnes - kultūras, kurām miera periods bija beidzies jau ziemas sākumā," sacīja Rubauskis, norādot, ka plūmju šķirnei "Komēta" un "Skoroplodnaja" apsaluši ziedpumpuri un augļzariņi. "Patlaban var redzēt, ka neplaukst atsevišķi zari. Atsevišķiem kokiem, galvenokārt ābelēm, novēroti stumbra bojājumi virs sniega līnijas. Iespējams, dažiem saimniekiem būs jāatjauno Kaukāza plūmju dzīvžogi," sacīja agronoms.
Viņš atzina, ka kaitēkļi "pārziemojuši bez problēmām", bet to invāzija katrā dārzā varētu būt atšķirīga. Tikmēr pagājušajā ziemā dārzos mazāku postu nekā iepriekšējos gados nodarījuši zaķi un stirnas.
Jautāts, kādas augļu koku šķirnes šajā pavasarī audzētāju vidū ir populārākās, Rubauskis sacīja, ka lielākā interese ir par Valsts augļkopības institūta veidotajām jaunajām šķirnēm.
No ābelēm populārākās šķirnes ir "Gita", "Dace", "Edīte", "Roberts", kas ir īpaši izturīgas pret kraupi. Liels pieprasījums ir pēc saldo ķiršu šķirnes "Paula", kā arī plūmēm "Ance", "Adele".
Stādu cenas īpaši nav mainījušās un svārstās no trīs līdz septiņiem latiem, sacīja agronoms.
Pēc Latvijas Valsts augļkopības institūta datiem, komercdārzos augļu koki aug aptuveni 2000 hektāru platībā, no tiem lielākā daļa, aptuveni 1500 hektāri, ir ābeles, bumbieres aug 300 hektāru platībā, bet saldie un skābie ķirši - 100 hektāru platībā. Plūmes Latvijā aizņem aptuveni 50 hektārus.
Ogulāju platības komercdārzos sasniedz 1500 hektārus. Upenes izvietotas aptuveni 250 hektāru platībā, avenes - 200 hektāru, zemenes - 150 hektāru, savukārt dārza mellenes stādītas 130 hektāros, bet aptuveni 200 hektāros - smiltsērkšķi, mazāk - jāņogas un dzērvenes.