Saeima ceturtdien, 3.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēmusi karstās diskusijās tapušos likuma grozījumus, kas noteiks jaunus ierobežojumus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā. Turpmāk viena persona īpašumā drīkstēs iegūt ne vairāk kā 2000 hektārus lauksaimniecības zemes.
Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumu galīgo versiju, likumā tomēr netiks noteikti konkrēti ierobežojumi maksimālajai lauksaimniecības zemes platībai, ko savā īpašumā var iegūt viena fiziska vai juridiska persona.
Pēc diskusijām par to, cik lielu lauksaimniecības zemju platību ļaut iegādāties vienam īpašniekam, Saeima atbalstīja Tautsaimniecības komisijas piedāvāto kompromisa risinājumu, kas noteic, ka maksimālo vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes platību katras pašvaldības teritorijā noteikts konkrētā pašvaldība, ņemot vērā likumā noteikto, ka viena persona īpašumā drīkst iegūt ne vairāk kā 2000 hektārus lauksaimniecības zemes.
Lemjot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, parlamenta vairākums, līdzīgi kā atbildīgā komisija, neatbalstīja Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu, kas paredzēja likumā noteikt, ka lauksaimniecības zemi Latvijā var iegādāties tikai tādas juridiskās personas, kas pilnībā pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no Latvijas.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās likums noteiks, ka Latvijā esošo lauksaimniecības zemi savā īpašumā drīkst iegūt tikai fiziskās personas, kas Latvijā reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, vismaz vienu gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platību maksājumus, rakstveidā apliecina apņemšanos gada laikā pēc zemes iegādes sākt to izmantot lauksaimnieciskajā darbībā un kam nav nodokļu parādu.
Savukārt juridiskajām personām, kas gribēs iegādāties lauksaimniecības zemi, būs jābūt vismaz vienu gadu pēdējo trīs gadu laikā saņēmušām platību maksājumus un rakstveidā jāapliecina gatavību gada laikā pēc zemes iegādes sākt tās izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Turklāt šīm juridiskajām personām būs jāvar norādīt patiesā labuma guvējus, pie kam vismaz vienam šīs juridiskās personas īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekiem būs nepieciešama profesionālā izglītība lauksaimniecības jomā vai praktiska pieredze lauksaimniecībā.
Ierobežojumi gan neattieksies uz gadījumiem, kad tiek pirktas nelielas lauksaimniecības zemes platības, darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp tuviem radiniekiem, kā arī reizēm, kad lauksaimniecības zeme tiek iegūt mantošanas vai maksātnespējas ceļā. Par nelielām platībām tiek uzskatīti zemes gabali līdz 10 ha lielumam fiziskām personām un līdz 5 ha juridiskām personām.
Būtiskākie ierobežojumi stāsies spēkā no šā gada 1.novembra.
"Delfi" jau ziņojis, ka jautājums par ierobežojumu noteikšanu lauksaimniecības zemes iegādei aktualizējās saistībā ar to, ka no šā gada 1.maija vairs nav spēkā savulaik noteiktie ierobežojumi, kas liedza ārzemniekiem iespēju iegūt savā īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
