Foto: Shutterstock
Baltijas valstu lauksaimniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, koordinēti strādājot reģiona līmenī, var panākt vienlīdzīgāku Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu sadalījumu reģiona lauksaimniekiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Dzelzkalēja-Burmistre pastāstīja, ka kopā ar lauksaimnieku pārstāvjiem no Igaunijas un Lietuvas šodien tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski, lai runātu par ES Kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politiku. "Kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijām atgādinājām par tiešmaksājumu nevienlīdzību un to, ka nākotnē jāturpina izlīdzināt tiešmaksājumus. Atzīmējām vairākas lietas, kas, mūsuprāt, ir svarīgas Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā - saglabāt pietiekamā līmenī finansējumu lauku attīstībai un izlīdzināt tiešmaksājumus ES dalībvalstu starpā," teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņas ieskatā Latvijas lauksaimnieki, apvienojoties spēkiem ar citu reģiona valstu lauksaimniekiem, var panākt finansējuma izlīdzināšanu. "Šajā Kopējās lauksaimniecības politikas periodā situācija attiecībā uz budžeta sadali nav kļuvusi vieglāka, pat zināmā mērā grūtāka saistībā ar "Brexit" un citiem izaicinājumiem Eiropā. Taču, koordinēti strādājot reģiona līmenī, ir iespējams panākt pozitīvu rezultātu. Arī šodien tikāmies kopā, vienas valsts mērogā neejam un to nedarām," sacīja Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre pastāstīja, ka tuvākā gada laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijām paredzētas kopīgas aktivitātes un darbs, lai šajā ziņā aizstāvētu reģiona lauksaimnieku intereses. "Galvenais ir valstīs kopumā vienoties un veikt koordinētu rīcību. Ja Latvijas mērogā labi izdosies vienoties par savām prioritātēm un lobēšanas aktivitātēm, to visu saskaņot Baltijas līmenī, domāju, ka arī šajā periodā mums var būt pozitīvi rezultāti. Kopā mēs, protams, apzināmies, ka Eiropas budžets būs mazāks, līdz ar to kopējais spiediens vēl lielāks, bet mums ir svarīgi, lai attiecībā uz tiešmaksājumiem un lauksaimniecības politiku nosacījumi starp valstīm būtu izlīdzinātāki," viņa uzsvēra.

Tāpat viņa piebilda, ka tikšanās laikā puses pārrunāja Baltijas lauku teritoriju nepieciešamību pēc finanšu resursiem Kohēzijas politikas ietvaros arī turpmāk. "Vēlreiz atgādinājām par šā gada plūdiem Baltijā un to, ka mēs gaidām no EK kādu palīdzību, risinājumu," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka reģiona dalībvalstu pieprasījumi sniegt EK finansiālo palīdzību šā gada plūdu seku novēršanai ir iesniegti un patlaban tie ir izskatīšanas procesā.

Pēc viņa teiktā, Dombrovskis tikšanās laikā apliecināja apņēmību atbalstīt Latvijas valsts un lauksaimnieku intereses.

Jau ziņots, ka Dombrovskis 29. novembrī tikās "Zemnieku saeimas" pārstāvjiem, lai pārrunātu lauksaimniekus interesējošos jautājumus saistībā ar nākošā plānošanas perioda lauku politikas veidošanu, kā arī aktualitātes Eiropas ekonomikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!