Foto: DELFI

Zemkopības ministrija (ZM) plāno virzīt apstiprināšanai Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas vērstas uz meža nozares uzņēmumu lobija ekonomisko interešu apmierināšanu, ignorējot dabas aizsardzības un sabiedrības intereses, portālam "Delfi" pavēstīja dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules dabas fonds arī uzsver, ka ZM rupji pārkāpj Ministru kabineta kārtības rulli.

Organizācijas skaidro, ka trešdien ministrijā notiks starpinstitūciju sanāksme, lai apspriestu iebildumus, kas saņemti par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam projektu. Par šo dokumentu savus iebildumus sniedzis Latvijas Dabas fonds, Ornitoloģijas biedrība un Pasaules dabas fonds, kā arī Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides nevalstiskās organizācijas.

Tomēr ZM nolēmusi ignorēt dabas aizsardzības organizāciju iebildumus, un sanāksmē tos nav paredzēts apspriest.

"Pretargumentu trūkums ir bijis iemesls tam, kāpēc ZM nav pat pūlējusies atspēkot dabas aizsardzības organizāciju iebildumus. Jau ilgus gadus ministrija akli iet meža nozares lobija pavadā, tomēr uzskatu, ka šis ir īpaši nekaunīgs spļāviens sejā Latvijas sabiedrībai," min Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Latvijas ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Biotopu direktīvas ieviešanu liecina, ka Latvijā nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī ir visi ES īpaši aizsargājamie meža biotopi, turklāt vairāk nekā piektā daļa Latvijas meža putnu populāciju pēdējos 10-15 gados piedzīvojušas lejupslīdi. Arī starptautiski pētījumi liecina par Latvijas mežu platību samazināšanos.

"Lai gan visas uzskaitītās problēmas ZM ir labi zināmas, pamatnostādņu projektā tās ir ignorētas, līdz ar to tās nav paredzēts risināt," klāsta organizāciju pārstāvji, skaidrojot, ka saskaņā ar pamatnostādņu projektu vienīgās problēmas dabas aizsardzībā mežos ir dažādu datubāzu nesaderība un meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa trūkums.

"Esošajās bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmās iegūtos rezultātus ZM neņem vērā, iespējams, tāpēc, ka tie izgaismo Latvijas mežu apsaimniekošanai neglaimojošas problēmas, kuras minētas iepriekš," piebilsts paziņojumā.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzsver, ka līdz šim pamatnostādņu projektā netiek attīstīta nepieciešamība izprast sabiedrības vajadzības no meža. "Tā vietā, lai veiktu sociālās ietekmes novērtējumu un tuvinātos cilvēku dažādajām vajadzībām visplašākā izpratnē, pamatnostādnes tikai paredz aktīvu darbību sabiedrības informēšanā. Tieši sabiedrības vajadzībām pēc meža būtu jābūt noteicošajām mērķu noteikšanai mežsaimniecības attīstībā nevis otrādi - meža nozare pateiks, kādiem jāizskatās mežiem," viņš min.

Dabas aizstāvju ieskatā pamatnostādnēs priekšplānā izvirzītas ekonomiskās intereses, pārējos ilgtspējīgas mežsaimniecības aspektus atstājot otrajā plānā.

"Ja ZM pamatnostādņu projektā nospraustais mērķis sabiedrības izglītošanā ir, lai ar Latvijas mežu apsaimniekošanu apmierināti būtu vien 20% iedzīvotāju, tad pamatnostādnes nepārsteidz, tomēr atklāts paliek jautājums, vai pārējiem 80% iedzīvotāju ar to būtu jāsamierinās?" jautā Dabas fonda vadītājs Ģirts Strazdiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!