Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZS) Briselē ticies ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, informējis viņu par problēmām, ko Latvijas lauksaimniekiem radījis ilgstošais sausums un lūdzis sniegt finansiālo atbalstu lauksaimniekiem šajā ārkārtas situācijā, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Tāpat abas amatpersonas pārrunājušas Latvijas galvenās intereses par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada.
Tikšanās notikušas pēc Dūklava iniciatīvas, lai divpusējās sarunās komisāram izklāstītu Latvijai būtiskākos četrus jautājumus saistībā ar KLP pēc 2020. gada. Tie būtu tiešo maksājumu izlīdzināšana, nepieciešamība saglabāt lauku attīstības finansējumu Latvijai, nepiemērojot samazinājumu, vides un klimata prasības – lai visiem ES lauksaimniekiem būtu iespēja tās pildīt proporcionāli saņemtajam tiešo maksājumu līmenim -, kā arī pārrunāts maksājumu samazinājums jeb griesti.
ZM norāda, ka jau ziņots, ka Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums par 15% samazināt lauku attīstībai paredzēto finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas kavēs lauku attīstību Latvijā un ierobežos iespējas samazināt atšķirības starp Latvijas un citu dalībvalstu reģionu attīstības līmeni.
"Lauku attīstības finansējuma samazinājumu 15% apmērā nedrīkst piemērot Latvijai un trim citām dalībvalstīm, kurām vidējais lauku attīstības un tiešmaksājumu atbalsta līmenis nesasniegs 90% no ES vidējā lauku attīstības un tiešmaksājumu līmeņa un kurām finansējums lauku attīstībai jau tika samazināts arī 2014.-2020. gadu periodam. Tāpēc lauku attīstībai paredzētā finansējuma nesamazināšana būtu solis godīgas konkurences nodrošināšanā dalībvalstu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju starpā," pēc tikšanās ar komisāru teicis Dūklavs.
Runājot par EK jauno priekšlikumu, kas prasīs no lauksaimniekiem lielāku ieguldījumu, izpildot pastiprinātās vides un klimata prasības, Dūklavs norādījis, ka šo nosacījumu izpildei un sniegtajam ieguldījumam ir jābūt proporcionālam saņemtajiem tiešajiem maksājumiem. Pie atšķirīga tiešmaksājumu līmeņa valstu starpā nav atbalstāms vienāds vides prasības izpildes apjoms visu valstu lauksaimniekiem.
Attiecībā uz EK priekšlikumu ierobežot tiešo maksājumu apmēru saimniecībām, kas tiešmaksājumos saņem vairāk nekā 60 000 eiro gadā, ministrs informējis komisāru par Saeimas ES lietu komisijā apstiprināto Latvijas pozīciju – Latvija kopumā atbalsta maksājumu griestu ieviešanu, bet nevar atbalstīt piedāvātos sliekšņus.
No komisāra saņemts izpratnes apliecinājums un gatavība konstruktīvi iesaistīties ministra izklāstīto Latvijai būtisko jautājumu izvērtēšanā, vienlaikus norādot, ka jautājumi, kas ir saistīti ar finansējuma piešķīrumiem, ir tieši atkarīgi no ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu.
Dūklavs komisāru informējis, ka kopš aprīļa beigām ir nepieredzēts un Latvijai neraksturīgs sausums un karstums, kas ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, negatīvi ietekmējot kultūraugu dīgšanu un attīstību. Viņš norādījis, ka sausuma dēļ šogad ļoti būtiski samazinājusies graudaugu, dārzeņu un lopbarības un citu kultūraugu raža. Tas savukārt dramatiski ietekmēs saimniecību ieņēmumus un spēju segt saimniekošanas izdevumus un citas saistības.
Sarunas nobeigumā Dūklavs paudis stingru nostāju, ka nepieciešams ES finansiāls atbalsts palīdzības sniegšanai lauksaimniekiem.
