Šmits kā Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs iepriekšējos trīs gados veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu Eiropas Komisijas regulā, kas ļāva arī turpmāk saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs.
Kā norādīja asociācijā, saistībā ar gaļas ražotāju interešu aizstāvību Briselē patlaban sākts savstarpēji koordinēts darbs ar visām iesaistītajām Latvijas valsts institūcijām - Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, zinātnisko institūtu "Bior", kā arī Latvijas gaļas ražotājiem.
Kā ziņots, biedrības "Zemnieku federācija" vadītāja Agita Hauka Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja, ka vienīgā izeja saglabāt kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, ir noteikt šiem produktiem īpaša produkta statusu. Mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš atzina, ka šī ideja ir virzāma, un ministri kopā ar mājražotājiem pie tās sāks darbu.
"Mēģināsim pierādīt Briselē, ka šie ir īpaši produkti un tiem jāpiemēro mazākas benzopirēna normas, nekā patlaban tiek pieprasīts. Mēģināsim sabalansēt pierastos smeķīgos kūpinājumus ar šo produktu ietekmi uz veselību. ZM varētu pierādīt Briselē citu ciparu regulām, strādāsim pie tā kopā ar mājražotājiem un citām ieinteresētām valstīm, piemēram, Poliju un Lietuvu," sacīja Lapiņš.
Kā ziņots, šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.
Jau iepriekš zemkopības ministrs Jānis Dūklavs noradīja, ka ražotāji tomēr nav iedziļinājušies problēmas būtībā. "Atšķirība ir tā, ka kūpināmā zivtiņa ir maza - ja pieļaujamās benzopirēna normas piemēro uz laukumu pret zivtiņas masu, tas ir ļoti liels, bet, ja paņem biezu gaļas "kluci" un pārrēķina kūpinājuma daļu apkārt gaļai, tur nekādi pārkāpumi nesanāk," sacīja ministrs.
Tieši viņa kā zemkopības ministra laikā 2011.gadā tika pieņemta attiecīgā Eiropas Savienības regula, un Dūklavs uzskata, ka ražotāji bija laicīgi informēti un pašreizējam satraukumam nav pamata.
"Šī problēma ir uzpūsta. Jau iepriekš, 2009.gadā, ražotāji zināja, ka būs jaunas normas. Toreiz īpaši aktīvi reaģēja šprotu ražotāji, un kopīgiem spēkiem panācām, ka šajā nozarē ierobežojumus nepiemēroja. Nebija ne tad pamata uztraukties un arī tagad nav saprotams, kam būtu interese izdomāt problēmu," sacīja Dūklavs.
Tāpat Dūklavs atgādināja, ka Zemkopības ministrija piedāvājusi ražotājiem pamatot, kādas normas ir nepieciešamas, lai mēģinātu Briselē panākt vai nu pārejas perioda pagarinājumu, vai īpašu statusu kūpinājumiem.
