Līdz ar 2017. gada jūliju beigsies pārejas periods, kas bija spēkā kopš MK noteikumu "Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku'' pieņemšanas 2015. gada 30. jūnijā. Noteikumi paredz, ka tiem mājražotājiem, kuri ražošanu veic atbilstošās, atsevišķi būvētās, pārtikas ražošanai plānotās ēkās, kas atrodas individuālās dzīvojamās mājas teritorijā vai atbilstošās ēkās ārpus individuālās dzīvojamās mājas teritorijas līdzās izejvielu ieguves vietai, kurā iegūst vismaz 80 % izejvielu, un kuri vēlas saražoto produktu pārdot bez tirgus ierobežojumiem, jāveic atzīšana.

Bez atzīšanas noteikumiem atbilstošam mājražotājam būs ļauts citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem piegādāt 30 % no kopējā saražotā dzīvnieku izcelsmes pārtikas daudzuma, tiesa gan ne vairāk kā četras tonnas mēnesī.

Tātad jaunie noteikumi neprasa obligātu atzīšanu visiem mājražotājiem, vien tiem, kuri savu saražoto dzīvnieku izcelsmes produkciju vairāk nekā četru tonnu un 30 % apmērā no kopējā mēnesī saražotā vēlas realizēt citam mazumtirdzniecības uzņēmumam. Jāņem gan vērā, ka par mazumtirdzniecības uzņēmumu uzskatāms arī pašam mājražotājam piederošs veikals vai kafejnīca, ja tā atrodas ārpus ražošanas vietas. Savukārt mājražotājus, kas piegādā saražoto produktu tieši galapatērētājam, izmaiņas no 2017. gada 1. jūlija neskar.

Lielražotāju intereses

Kā skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts, noteikumu galvenais mērķis ir ''izmantot Eiropas Savienības piedāvātās atvieglojumu iespējas un paplašināt dzīvnieku izcelsmes produktu mājražotāju darbības iespējas, tajā pašā laikā nodrošinot atbilstību ES un Latvijas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem''.

"Tas bija pārsteigums. Es domāju, ka liela daļa mājražotāju būs izvēles priekšā – turpināt darbu vai pārtraukt," portālam "Delfi" pauda uzņēmējs, kura firma iepērk un izplata mājražotāju produkciju. Viņš pauž pārliecību, ka noteikumi ir lielo ražotāju interesēs, kuriem mājražotāji pēdējo gadu laikā esot radījuši vērā ņemamu konkurenci.

Līdzīgās domās ir arī vairāki citi portāla "Delfi" uzrunātie mājražotāji, paužot pārliecību, ka noteikumi ļaus lielajiem ražotājiem justies drošāk. Arī Latvijas Mājražotāju un Mazo ražotāju Informācijas un Atbalsta Biedrībā apstiprināja, ka starp lielajiem ražotājiem un mājražotājiem pastāv "sava veida konkurence".

Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības "Zilūži", kas pagaidām vēl ir neatzīts mājražotājs, īpašnieks Jānis Grasbergs portālam "Delfi" pastāstīja, ka, lai gan šobrīd saimniecības ražošanas apjomi pārsniedz četras tonnas mēnesī, jaunie noteikumi to neskars, jo līdz tam "Zilūži" jau būs atzīts ražotājs. Taujāts par to, vai atzīšanai pieteikušies tieši šo noteikumu dēļ, saimnieks atbild noraidoši, uzsverot, ka lēmums pieņemts, lai turpinātu attīstību: "Bijām jau gatavi un zinājām, ka pāriesim uz atzītu ražotāju."

Kā portālam "Delfi" pastāstīja mājražotājs no Vidzemes, kurš vēlējās palikt anonīms, "zem viena āmura palikti visi ražotāji". Šo mājražotāju jaunie noteikumi ir "izsituši no sliedēm" un šobrīd saimniecībā nav skaidrības par to, kā darboties turpmāk. "Nevar likt vienā maisā ražotāju, kas iepērk Polijas gaļu, uzceļ kūpinātavu un nokūpina gaļu, ar ražotāju, kurš pats audzē un ražo," stāsta saimniecībā, piebilstot, ka par jauno kārtību trūcis informācijas. Pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ražotājam vien ieminējies par briestošajām pārmaiņām, bet par to, ka noteikumi pieņemti, nācies uzzināt nesen – no radio.

Labums visiem

ZM gan ir citās domās un skaidro, ka jaunie noteikumi paplašina mājražotāju iespējas: "Noteikumi neierobežo, bet gan paplašina dzīvnieku izcelsmes produktu mājražotāju iespējas, tādēļ nevajadzētu rasties situācijai, ka būtu jāpārtrauc saimnieciskā darbība. Turklāt bija nodrošināts atbalsts uzņēmuma attīstīšanai."

Vairāki mājražotāji arī pieļāva, ka jaunā kārtība varētu spiest mājražotājus meklēt veidus, kā apiet noteikumus.

"Pateikt, cik uzņēmējus skars tieši pārejas perioda beigšanās, Zemkopības ministrija nevar, jo tas ir uzņēmuma individuāls lēmums. Prognozējoši tas varētu būt salīdzinoši mazs skaits uzņēmumu, jo lielākā daļa uzņēmumu ražo nelielus apjomus, ko var iztirgot tiešajā tirdzniecībā vai 30 % piegādājot citam mazumtirdzniecības uzņēmumam," skaidro Funts.

PVD pagaidām nav novērota pastiprināta interese par mājražotāju atzīšanu, taču dienests mudina neatlikt to uz pēdējo brīdi. PVD lēš, ka jaunie noteikumi varētu ietekmēt aptuveni 120 ražotāju visā Latvijā.

"Ja uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par atzīšanu, tad tam tuvākajā Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldē jāiesniedz iesniegums," portālam "Delfi" pastāstīja PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis.

Atzīšana ir maksas pakalpojums un katram uzņēmumam izmaksas var būt atšķirīgas, jo ietver iesaistīto ekspertu skaitu un samaksu par viņu darbu, laiku, kas pavadīts uzņēmumā, veicot pārbaudi un ceļa izmaksas. Atsevišķiem mājražotājiem var nākties rēķināties arī ar desmitos tūkstošu eiro mērāmām investīcijām.

Atzīšana noris divos posmos. Pirmajā posmā piecu darba dienu laikā kopš iesnieguma saņemšanas tiek noteikts pirmās pārbaudes laiks, kurai jānotiek tuvāko 20 darba dienu laikā. Šajā pārbaudē tiek vērtēta telpu un uzņēmuma paškontroles atbilstība normatīvo aktu prasībām. Ja uzņēmums tiek atzīts par atbilstošu, tad tam tiek izsniegts pagaidu atzinums, kas dod tiesības piegādāt pircējiem pārtiku bez jebkāda apjoma ierobežojuma, skaidroja Zirnis. Otrajā posmā trīs mēnešu laikā uzņēmumam jāsaņem pastāvīgs atzinums.

Kopumā atzīšanas process nedrīkst ilgt vairāk nekā sešus mēnešus.

"Ja uzņēmums nav atzīšanu pat uzsācis, tad viņam būs produkcijas izplatīšanas ierobežojumi līdz brīdim, kad noslēgsies atzīšanas process. Ja atzīšanas process ir uzsākts – ir uzņēmuma iesniegums un notikusi pirmā pārbaude uzņēmumā –, tad arī pirms pirmā posma noslēguma uzņēmums var saņemt atļauju turpināt darboties. Taču katrs gadījums vērtējams individuāli," skaidroja Zirnis.