Gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija neatbalsta pilsonisko iniciatīvu, kas paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Tas izriet no ministrijas pārstāvju skaidrotā trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē.
Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā nozare nepieciešama, lai attīstītu un radītu jaunas darba vietas lauku vidē. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik Eiropas Komisija vienojusies izstrādāt jaunas dzīvnieku labturības prasības. Viņa pauda cerību, ka jaunās prasības tiks izstrādātas drīz, ļaujot noregulēt visas jomas pilnībā.
Ministrija arī saņēmusi sūdzības par kažokzvēru audzētājiem no dzīvnieku aizsardzības biedrībām un sabiedrības pārstāvjiem, taču sūdzību nav daudz, apliecināja ZM pārstāve.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks Kristaps Soms norādīja, ka ministrija esošajos ekonomiskajos apstākļos neatbalsta kādas nozares slēgšanu. "Uz kopējā fona 30 miljonu eiro eksports un aptuveni 500 nodarbinātie nav daudz, taču tas tomēr ir eksports, darbavietas, īpaši reģionos," viņš klāstīja.
Pārtikas un veterinārā dienests (PVD) 14 saimniecībās iepriekšējos divos gados veicis vairāk nekā 50 pārbaudes, informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Vērtējot publiskotos video no kažokzvēru audzētavām, viņa uzsvēra, ka bieži vien šādi materiāli ir apšaubāmi. "Ir nepieciešama operatīva informācija par dzīvnieku audzēšanas pārkāpumiem, tajā pašā dienā, kad pārkāpums konstatēts," sacīja Lamberga, piebilstot, ka uz dzīvnieku labturības sūdzībām dienests reaģē nekavējoties. "Traumatisms ir visām dzīvnieku sugām, kas tiek masveidā turētas. Svarīgi, kas tiek darīts tālāk - dzīvnieks tiek ārstēts vai eitanizēts," sacīja Lamberga.
"Nav iespējams izaudzēt labu kažokādu sliktos labturības apstākļos," uzsvēra Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa.
Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītājs Aivars Andersons skaidroja - ja kažokzvēru audzēšana tiks aizliegta, Latvija pievienosies procesam, kas notiek Eiropā. "Vienam aizliegumam seko nākamie. Mēs virzāmies uz labāku dzīvnieku aizsardzību visā pasaulē," viņš teica.
Tā kā attiecīgs lēmuma projekts nebija sagatavots, Saeimas komisija vēl nepieņēma galīgo lēmumu saistībā ar pilsonisko iniciatīvu par kažokzvēru aizsardzību.
Pret to gan iebilda deputāts Dainis Liepiņš (LRA), skaidrojot, ka iniciatīva jānoraida. Pēc komisijas sēdes viņš esot guvis pārliecību, ka "viss ir vislabākajā kārtībā un ir daži indivīdi, kas nezina, kā tiek audzētas cūkas, govis utt."
Arī no citu deputātu piebildēm nojaušams, ka pilsoniskā iniciatīva tiks noraidīta.
Jau vēstīts, ka biedrības iesniegtā iniciatīva, ko parakstīja vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu, paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Vienlaikus nozares uzņēmējiem plānots dot laiku darbības pārstrukturizēšanai.
"Mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus - lapsas, ūdeles un šinšillas -, nesagādājot viņiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas," klāsta biedrība.
Līdz šim kažokzvēru audzēšana aizliegta vairākās Eiropas valstīs, taču virknē no tām nozare nav bijusi valstī pārstāvēta vispār. Pirmā valsts, kas aizliedza kažokzvēru audzēšanu, bija Lielbritānija. Nozare tika slēgta 2003.gadā, taču fermeriem tika izmaksātas ievērojamas kompensācijas.
Kažokzvēru audzēšanas nozares eksports 2013.gadā veidoja 31,7 miljonus eiro, liecina nozares aprēķini. Nozare saražoja 691 tūkstoti kažokādu.
