"Nekoptas teritorijas ir apmēram 217 000 hektāru, kas triju gadu laikā ir samazinājums par gandrīz 60 000 hektāru. Kaut kāda kustība tomēr notiek, acīmredzot iedarbojas ne tikai dubultais nodoklis, bet pastāv arī kaut kāds prestiža jautājums, kura dēļ īpašnieki savu zemi vairāk vai mazāk sakopj," sacīja Vītola-Helviga.
Viņa norādīja, ka LAD trīs gadus apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes un sniedz informāciju pašvaldībām par nekoptajām teritorijām, kuras tiek apliktas ar dubulto nodokli. Iepriekš pielietotā metodika paredzēja - ja vairāk 30% no kadastra zemes ir kopta, arī viss kadastrs tiek uzskatīts par koptu. Savukārt, sākot ar šo gadu, metodika krasi mainījusies - jābūt 70% koptiem, līdz ar to šogad pēc apsekošanas situācija varot būt radikāli atšķirīga.
"Situācija var radikāli mainīties un attiecīgie rādītāji - palielināties. Cik daudz, pagaidām grūti prognozēt, to varēs secināt tikai pēc apsekošanas," sacīja LAD vadītāja.
Tāpat viņa norādīja, ka palielinājušās ar krūmiem aizaugušās platības, kuras lauksaimniecībā diez vai varēšot atgūt.
"Šādu platību skaits ir palielinājies gandrīz par 10 000 hektāru trīs gadu laikā. Tie ir 53 600 hektāru aizaugušas zemes. Tur nekas netiek darīts gadiem ilgi, un jau tuvākajā nākotnē būs ļoti liela izšķiršanās, ko darīt ar šo lauksaimniecības zemi, kura netiek kopta," sacīja LAD vadītāja.
Jautāta, kas ir šo zemju īpašnieki, viņa sacīja, ka tie esot galvenokārt ārzemēs vai arī Rīgā dzīvojošas privātpersonas.
"Ārzemju pensiju fondi savas Latvijā iegādātās zemes kopj, bet problēmas ir ar tām platībām, kuru īpašnieki dzīvo ārzemēs un neliekas ne zinis par šeit notiekošo. Iespējams, zemes reforma bija zināmā mērā bezatbildīga, jo zeme ir resurss, ar kuru jāstrādā. No LAD viedokļa, dubultā nodokļa ieviešana - no iepriekšējiem sešiem latiem par hektāru līdz 12 latiem pērn - bija ļoti pareizs solis," sacīja LAD vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
