Jau vēstīts, ka līdz 2. oktobrim lauksaimnieki, kuri saimnieko novados, kur izsludināta ārkārtas situācija, un kuru izaudzētā raža gāja bojā plūdos un lietavās, iesniedza pieteikumus Lauku atbalsta dienestam un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram. LAD pieteikums par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, pieņems līdz pat 15. oktobrim.

Kompensācijai pieteiktas vairāk nekā 74,1 tūkstoši hektāru lielas zaudētās ražas platības, 2,9 tūkstoši hektāru lielas bojā gājušo ziemāju sējumu platības un 13,5 tūkstoši tonnas bojāta sagatavotā siena, atzīmē LAD pārstāve.

LAD atzīmē, ka šobrīd aktīvi turpinās cietušo platību apsekošanas darbs. Plūdu teritoriju apsekošanā LAD izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas - dronus un satelītattēlus, lai samazinātu nepieciešamību fiziski apmeklēt visus cietušos laukus, kā arī varētu pārliecināties par situāciju vietās, kur ceļi ir grūti izbraucami un piekļuve pie laukiem ir stipri apgrūtināta. Izmantojot satelītattēlus, ir izveidota īpaša karte ar applūdušajām teritorijām novados, kuros ir izsludināts ārkārtas stāvoklis.

"Šis ir bijis smags posms lauksaimniekiem. Tas licis arī dienestam mobilizēt visus resursus, strādāt ar jaunu pieeju un rast citus risinājumus informācijas iegūšanai. Mūsdienu tehnoloģijas un tas, ka dienestā ir zinoši speciālisti, kas prot ar tām strādāt, ļauj mums apsekošanas darbu veikt ātri un efektīvi," norāda LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norāda, ka pārbaudes inspektori veic gan apsekojot laukus fiziskās kontrolēs, gan 40% gadījumu tiek izmantoti droni un satelītattēli. "Jaunās tehnoloģijas ļāva dienestam redzēt objektīvu situāciju laukos, kuriem piekļūt nebija iespējams," apgalvo Vītola-Helviga, piebilstot, ka līdz nākamās nedēļas sākumam plānots pabeigt apsekošanas darbu.

"Katra ārkārtas situācija liek domāt, kā turpmāk rīkoties efektīvāk, tāpēc informācijas sistēmā esam izstrādājuši jaunu ārkārtas situāciju moduli, kas līdzīgā gadījumā postījumu apmēru ļaus noteikt daudz ātrāk," uzsver LAD direktore.

"Vērtējot kopējo situāciju, var secināt, ka lauksaimnieki pārsvarā gadījumos ir bijuši godprātīgi un kompensācijai piesaka platības, kurās ražu nav bijis iespējams novākt. Laiks, kad lietavas un plūdi rimās, parādīja to, ka zemnieki atsauca pieteikumus un ražu centās novākt kaut nelielā platībā no visa lauka, ja vien tas bija iespējams," situāciju raksturo dienesta direktore.

Jau ziņots, ka vēl septiņi novadi – Neretas, Kokneses, Viesītes, Apes, Jaunjelgavas, Pļaviņu un Smiltenes – vērsušies Zemkopības ministrijā (ZM) ar aicinājumu izsludināt tajos ārkārtas situāciju plūdu postošo seku novēršanai.

Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta līdz 30. novembrim.