Laikraksts uzsver, ka ar "Lursoft" palīdzību pirmoreiz apkopoti dati par to, kuri ir mūsu valsts turīgākie zemnieki, proti, kuri Latvijas uzņēmumi, kas juridiski reģistrēti kā zemnieku saimniecības, būtu uzskatāmi par miljonāriem.
Viena no metodēm uzņēmuma vērtības noteikšanai ir raudzīties uz uzņēmuma pašu kapitāla apmēru, kas atrodams katrā gada pārskatā. Pašu kapitāls ir pēc visu saistību atskaitīšanas atlikusī īpašnieku līdzdalības daļa uzņēmuma aktīvos, tāpēc tas parāda, cik lielas finanses ir sabiedrības rīcībā un kādiem mērķiem tās paredzētas. Pašu kapitāla apjoms parāda, cik liela daļa īpašuma pieder pašam uzņēmumam, tas ir – tā īpašniekiem.
Saraksts parāda – lai gan Zemgale ir un paliek galvenā Latvijas labības klēts, tomēr lielas un vērtīgas zemnieku saimniecības atrodas arī citos valsts reģionos – gan Kurzemē, gan Vidzemē, mazāk – Latgalē, vēsta laikraksts.
Laikraksts vēsta, ka kādreiz pazīstamā tranzītuzņēmēja Valentīna Kokaļa redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība "Ezernieki", kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu – tā ir "bagātākā" zemnieku saimniecība Latvijā.
Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Vilciņi", kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, līdz pagājušā gada novembra beigām piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali.
Savukārt pazīstamā motobraucēja Jāņa Vintera Jelgavas rajona zemnieku saimniecībai "Līgo" Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu.
"Vēsturiski Latgalē zemes tirgus bija ļoti sadrumstalots, tur ir daudz nelielu zemes īpašumu, savukārt Zemgalē, Kurzemē, arī Vidzemē jau starpkaru Latvijas laikā bija lielas saimniecības. Tādēļ arī tie, kuri mantoja šīs zemes, varēja izveidot lielākas saimniecības," laikrakstam skaidro Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
Lielākais vērtīgāko zemnieku saimniecību īpatsvars tomēr atrodas Zemgalē, un speciālisti domā, ka pārskatāmā nākotnē nekas arī nemainīsies. "Iespēja izveidot lielu saimniecību ir zināmā mērā atkarīga arī no vietas, kur tā atrodas. Arī pati zemes struktūra. Padomju laikos Zemgalē veidoja plašus laukus, lielus tīrumus. Tādēļ arī to apstrādāšana ir daudz efektīvāka nekā citur, kur ir nelieli tīrumi, tehnikai bieži jāmaina braukšanas virziens vai jāapbrauc krūmi, meži. Tas arī lielā mērā nosaka, ka Zemgalē bija lielākas iespējas izvērst lielsaimniecības," sacīja Āboliņš.
Īpašumā esošās zemes daudzums Latvijā nav galvenais lielas un vērtīgas zemnieku saimniecības raksturlielums: šajā sarakstā ir vesela virkne zemnieku saimniecību, kurām saskaņā ar zemesgrāmatu datiem pieder vien daži hektāri zemes, bet reizēm tās vispār neesot. Toties apjomīgas platības tiek nomātas vai arī pieder zemnieku saimniecības īpašniekam kā fiziskai personai.
"Jebkurā nozarē ir lieli uzņēmumi un ir mazi. Zemkopība un lauksaimniecība nav izņēmums. Tie, kuri ir uzņēmīgāki, izglītotāki, gatavi uzņemties risku, tie veido lielas saimniecības. Protams, reizēm tas nedod vēlamo rezultātu. Mums ir arī bankrotējušas zemnieku saimniecības, kur tomēr nav izdevies realizēt iecerētos plānus. Gadā apmēram 100 zemnieki piesaka maksātnespēju. Ir arī tādi, kuri izvēlas palikt mazi, protams, tad tās peļņas iespējas ir krietni mazākas," atzīst Āboliņš.