Saistībā ar Krievijas noteikto dzīvu cūku importa aizliegumu, iespējams, Latvija varētu prasīt eksporta kompensācijas vai cita veida ārkārtas atbalstu no Eiropas Komisijas (EK), līdzīgi kā tas ir bijis krīzes seku mazināšanai citās lauksaimniecības jomās, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
"Līdz šim nopietnu krīzes radīto seku mazināšanai dažādās lauksaimniecības nozarēs EK ir pieņēmusi lēmumus par tādu tirgus pasākumu piemērošanu kā eksporta kompensācijas, privātā uzglabāšana un dažāda veida citi ārkārtas tirgus pasākumi. Tādējādi turpmākajās EK Vienotās tirgus komitejas sanāksmēs Latvija aicinās EK regulāri vērtēt situāciju Eiropas Savienības (ES) cūkkopības nozarē, cūkgaļas tirgus līdzsvaru un cenu turpmāko attīstību," sacīja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe.
Viņa arī norādīja, ka 28.martā plānota zemkopības ministres Laimdota Straujumas tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, lai pārrunātu sadarbības jautājumus, tostarp par dzīvu cūku importa aizliegumu uz Krieviju.
"Tāpat, tiekoties arī ar citu valstu vēstniekiem un politiķiem, ministre runās par iespēju palielināt Latvijā audzēto dzīvo cūku eksportu uz ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, kā arī meklēt jaunus tirgus," sacīja Lerhe.
Viņa akcentēja, ka pagaidām precīzi prognozēt tirgus un cenu turpmāko attīstību vēl nav iespējams.
"ZM sekos līdzi nozarē notiekošajam, kā arī sadarbosies ar cūkaudzētājiem par dzīvu cūku eksporta iespējām citās ES dalībvalstīs un trešajās valstīs. Jāatzīmē, ka Latvijas cūkaudzētāji atzinuši, ka jāpārorientē eksports no dzīvajām cūkām un cūkgaļas eksportu," norādīja Lerhe.
Tāpat ZM vērš uzmanību, ka pēdējās nedēļās tika veikts ļoti intensīvs darbs, lai EK un citu dalībvalstu kolēģus informētu par situācijas nopietnību, ko radīs Krievijas lēmums par dzīvo cūku importa aizliegumu.
Latvija turpinās aktīvu darbu pie iespējamā risinājuma rašanas - dažādās ES līmeņa sanāksmēs vērsīs EK uzmanību uz jautājuma nopietnību un aicinās Briseli savlaicīgi nākt klajā ar priekšlikumiem par tirgus pasākumiem.
Kā ziņots, no 20.marta Krievija ieviesusi dzīvu mājlopu importa aizliegumu no ES dalībvalstīm, lēmumu pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā.
Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.
Lerhe iepriekš atzina, ka Krievijas lēmums izraisīs tālejošas negatīvas sekas Latvijas un ES cūkkopības nozarei un cūkgaļas tirgus līdzsvaram. Cūku audzētājiem vajadzēs meklēt jaunus savas produkcijas noieta tirgus, kas, visdrīzāk, būs ES iekšējais tirgus.
Viņa arī norādīja, ka valstij "īpaši svarīgi ir ES līmenī sekot norisēm tirgū, cenu attīstībai un nepieciešamības gadījumā īstenot ES līmeņa tirgus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas līdz brīdim, kamēr jautājums par Krievijas importa aizliegumu tiktu atrisināts".
Saskaņā ar ZM datiem 2011.gadā 77% no kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija eksports uz Krieviju. 2011.gadā dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa jeb 5% no kopējās eksporta vērtības. Kopš 2008.gada dzīvo cūku eksports pieauga piecas reizes - no 3300 tonnām 2008.gadā līdz 16 300 tonnām 2011.gadā.
Kā iepriekš atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors, Krievijas lēmums "ir vismaz dīvains, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi".
"Pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr par Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz cūkām," sacīja Balodis.