Foto: Shutterstock
Latvijas dārzeņu audzētājiem lielākās problēmas pašlaik sagādā lietus, kas augsni intensīvi piesātina ar ūdeni, apgrūtinot ražas novākšanu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi.

LLKC eksperti secinājuši, ka ūdens laukos sastājas, apgrūtinot ražas novākšanu, jo rudenī mitrums neiztvaiko tik intensīvi kā vasarā. Kartupeļu un dārzeņu ražu sekmīgāk ļaus novākt lauku apsekošana gandrīz ik pēc stundas un roku darba izmantošana. Tāpat slapjo laika apstākļu dēļ ir jāparedz papildus platības dārzeņu apžāvēšanai, domājot par īslaicīgiem risinājumiem siltā gaisa pievadei. Šādos laika apstākļos vāktu ražu nedrīkst uzreiz ievietot pastāvīgai uzglabāšanai.

LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils atzīmēja, ka masveida ražas novākšana šogad kavējas vismaz par divām nedēļām, jo aukstuma ietekme bijusi jūtama visu augu veģetācijas laiku. Kartupeļu, kāpostu, sarkano biešu, burkānu, ķirbjaugu augšana un arī briešana krietni aizkavējās. Briešana esot īpaši svarīga ražas saglabāšanā.

Narvils piebilda, ka pašlaik riskam ir pakļautas vidēji vēlo un vēlo kartupeļu šķirnes, jo to miza var pietiekami nenobriest glabāšanai. Tāpat jāseko, lai galviņkāpostiem izveidojas blīvas galviņas, burkāniem pilnībā nobriest sakne, izveidojot noapaļotu galu, bet sarkanajām bietēm jāiegūst šķirnei raksturīgā forma un izmērs.

LLKC eksperti arī novērojuši, ka paaugstinātā mitruma dēļ dārzeņu laukos sāk izpausties dažādas slimības, tostarp pelēkā un slapjās puves. Salīdzinoši normāla situācija ir tikai tajos dārzeņu laukos, kur ievērota pirms novākšanas paredzētā fungicīdu smidzināšanas programma. Kartupeļu laukos, kur nav ievēroti intervāli pēdējiem fungicīdu smidzinājumiem pret lakstu puvi, notiek strauja šīs slimības ierosinātāju ieskalošanās augsnē, radot augstu risku to inficēšanai.

Dārzeņu audzētājiem arī ieteicams pārbaudīt visas ūdens noteces iespējas, tostarp grāvjus, caurtekas, bebru darbību, kā arī sadarboties ar kaimiņiem un pašvaldību, lai veicinātu lauku nožūšanu, uzsver LLKC.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!