Foto: Shutterstock
Pērn Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%, kas ir lielākais eksporta kāpums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, portālam "Delfi" pastāstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas eksports pieaudzis no 2,177 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 2,642 miljardiem eiro 2017. gadā. Latvija šī segmenta produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Kā norāda ZM 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu Latvijas ražotāji aizvietojuši ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētajās produktu grupās – piena un piena produktu, liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, desas un tamlīdzīgu izstrādājumu, zivju produkcijas, izņemot zivju konservus –, 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies arī siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un pērn siera eksporta apjoms bija par 55% lielāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām – par 113%. Kopš 2014. gada piena un piena produktu eksporta galamērķu saraksts papildināts ar 12 jauniem tirgiem. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Arī zivju produkcijai, liellopu gaļai un mājputnu gaļai, uz ko attiecas Krievijas embargo, eksporta apmēri pērn pieauga. Kopumā zivju produkcijas un liellopu gaļas eksports, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās attiecīgi par 42% un par 38%. Savukārt mājputnu gaļai pēc diviem eksporta apjoma lejupslīdes gadiem pērn izdevās kāpināt eksportu par 3%, salīdzinot ar 2014. gadu.

Liellopu gaļas eksports sekmīgi ir attīstījies uz Norvēģiju. Kā norāda ZM. 2014. gadā šo produktu eksports uz Norvēģiju nenotika, bet pagājušajā gadā – eksporta vērtība lēšama viena miljona eiro apmērā.
Zivju produkciju Latvijas eksportētāji 2017. gadā piegādāja 44 pasaules valstīm, un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir audzis eksports uz Norvēģiju, Franciju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Gruziju, Izraēlu, ASV un citām valstīm.

Arī zivju konservu eksports pērn uzrādījis pozitīvu pieaugumu. Pagājušajā gadā to izdevies palielināt uz Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Japānu, ASV un vairākām ES valstīm.

Latvijas izcelsmes lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksporta attīstību papildus citiem aspektiem veicina arī noslēgtie ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības līgumi. Piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, kas ir modernākais tirdzniecības nolīgums, kura ietvaros tika atcelta lielākā daļa muitas nodokļu un nodrošināta plaša uzņēmēju piekļuve Kanādas tirgum. Kopš līguma stāšanās spēkā 2017. gada oktobrī zivju konservu eksports uz Kanādu ir pieaudzis 10 reizes, tāpat ir novērojama tendence pakāpeniski palielināties arī citu produktu eksportam, informēja ZM.

Latvijas eksportu turpmāk var pozitīvi ietekmēt 2017. gadā nogalē noslēgtais ES un Norvēģijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm, kur Norvēģija apņemas nodrošināt papildu kvotas liellopu gaļai, vistas gaļai, sieram un citiem produktiem.

2018. gadā ES plāno noslēgt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Japānu un Singapūru, kā arī tuvu noslēgumam ir darbs pie līgumiem ar Vjetnamu un Meksiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!