Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas piena nozare ir pamatīgu izaicinājumu un izvēļu priekšā, liecina nodibinājuma "Domnīca "Certus"" Latvijas konkurētspējas ziņojums, ar kuru trešdien iepazīsies Saeimas deputāti.

2014. gada rudenī piena iepirkuma cenas nokritās līdz piecgades minimumam – 25 eiro par 100 kilogramiem piena, bet pēdējo deviņu mēnešu laikā Latvijas piena ražotāju saņemtā vidējā piena iepirkuma bija vēl mazāka – 20–22 eiro par 100 kilogramiem piena.

Ekonomists Andris Miglavs secinājis, ka piena nozare Latvijā ir ar lielu fizisko ražošanas potenciālu, taču ar vēl joprojām zemu darba ražīgumu piena ražošanas saimniecībās, kā arī ar ļoti sadrumstalotu piena ražošanas saimniecību struktūru un maza apjoma piena pārstrādes uzņēmumu struktūru.

Latvijas – un arī visas Baltijas – piena pārstrādes industrijas nekonkurētspēju Eiropas koptirgus telpā raksturo salīdzinoši zemas pievienotās vērtības masveida produkta dominēšana eksportā. Eksperti pieļauj, ka nu piensaimniekiem priekšā ir virkne izaicinājumu, tostarp izaicinājums pārdot produktu citvalstu tirgos, tomēr, kā galveno izaicinājumu pētnieks min tieši piena industrijas konkurētspējas celšanu un spēju nodrošināt svaigpiena cenu no 85-90% Eiropas Savienības (ES) vidējās.

Informatīvajā ziņojumā ietvertas rekomendācijas trīs sfērās. Pirmkārt, runājot par eksportspēju un kooperāciju, "Certus" norāda, ka būtu jātuvina piena iepirkuma cena vismaz ES vidējam līmenim. To var panākt veidojot kooperatīvu konsolidāciju, tādējādi uzlabojot loģistiku un svaigpiena kvalitāti.

Tāpat vajadzētu sniegt valsts investīciju atbalstu tikai eksportspējīgas produkcijas ražošanas projektiem ar nozīmīgu potenciālo tirgus spēku, kuru biznesa plāni pieļauj vismaz 90% ES vidējās piena iepirkuma cenas izmaksu kvalitatīvas piena izejvielas piegādātājiem.

Otrkārt, lai mīkstinātu īslaicīgo piena tirgus kritumu ietekmes dziļumu uz Latvijas piena nozari, būtu nepieciešams izveidot ienākumu apdrošināšanas sistēmu. Šajā sistēmā būtu jāapvieno risinājumi, ko piedāvā ES lauksaimniecības un lauku attīstības fonda iespējas, kā arī privāti veidotu iemaksu sistēmu, kuru veidotu un vadītu kādas privātas apdrošināšanas sabiedrības īpaši veidota produkta ietvaros vai nozares pašas veidota pašpalīdzības sistēma.

Treškārt, būtu nepieciešams piena nozares dalībniekiem vairot zināšanas, tostarp piena nozare būtu jānodrošina ar ražošanas vadīšanas speciālistiem un kvalificētiem darbiniekiem. Kā iepriekš norādījis ekonomists Miglavs, piena ražošanas arodizglītības sistēma Latvijā nav atjaunota, neviena izglītības iestāde sistēmiski negatavo profesionālus darbiniekus piena ražošanas saimniecībām.

Piena ražošana Latvijas agrobiznesa sektorā ir viena no nozīmīgākajām nozarēm gan lauksaimniecības, gan arī pārtikas rūpniecības struktūrās.

Latvijas konkurētspējas ziņojuma daļu, kas attiecas uz piena nozari, "Domnīca "Certus"" prezentēs trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!