Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis atzina, ka krusas un lietus dēļ graudaugu sējumos vietām Latvijā lokāli ir bijuši postījumi. Piemēram, graudaugi vietām saguldīti veldrē. Taču kopumā būtisku ietekmi uz graudaugu ražu Latvijā lietus un krusa nav atstājusi.
Balodis arī atzina, ka laika apstākļu dēļ šajā vasarā graudaugu ražas novākšana joprojām kavējas par apmēram septiņām līdz desmit dienām. Zemgalē un Kurzemē paveikts lielākais darba apmērs Latvijā, taču citviet jau tradicionāli paveikts mazāk. Ražas novākšanu aktīvi iecerēts turpināt šonedēļ, kad sinoptiķi tam sola kopumā piemērotus laika apstākļus. "Šonedēļ sola labu laiku, līdz ar to visi saraus darbus, cik varēs," sacīja Balodis.
Viņš sacīja, ka graudu kvalitāte šogad ir laba, un arī graudu raža apmierinoša. Dažos laikos ievāktā raža pārsniegs sākotnēji plānoto un daudzviet raža ir labāka, nekā cerēts. Tagad atliek vien cerēt nebūs ilgstošu lietavu, kas varētu kavēt atlikušās ražas novākšanu. Tāpat jācer, ka saimnieki, kas to vēl nav paveikuši, paspēs laikā iesēt ziemas rapsi.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teica, ka trauksme saistībā ar krusu un lietu bija lielāka nekā laika apstākļu reālā ietekme. Negaiss, piemēram, Vidzemē vairāk skāris laukus piejūras teritorijā. Krusas un lietus dēļ vietām graudaugi sagāzti veldrē, citviet skādi nodarījuši sagāzti koki. Tomēr nevarētu teikt, ka kopumā uz gaidāmo ražo vētra atstājusi būtisku iespaidu.
Vienlaikus Jansons atzina, ka graudkopjiem šis laika periods ir stresa pilns, jo vēso laika apstākļu dēļ graudaugu attīstība šovasar ir novēlojusies un līdz ar to arī ražas ievākšana kavējas par apmēram divām nedēļām. Tā kā nav novākta esošā raža, arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas. Daļa saimniecību apzinās, ka nepaspēs iesēt ziemas rapsi laikā.
Jansons gan piebilda, ka šā gada graudaugu ražas prognoze joprojām ir laba, graudu masa ir lielāka nekā pērn un arī graudu kvalitāte labāka.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) Valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers teica, ka pagaidām ir grūti izvērtēt, cik lielā mērā krusa un lietus aizvadītajā nedēļas nogalē ietekmēja augļu dārzus. Zilvers pieļāva, ka lokāli atsevišķās vietās, kur dārzus skāra krusa, ābolu raža ir gājusi bojā. Tomēr laika apstākļu ietekmi uz augļu ražu kopvērtējumā nav iespējams izvērtēt. Zilvers pieļāva, ka kursa varētu būt ietekmējusi arī lielogu melleņu audzētājus taču uz rudens avenēm tā, visticamāk, nav atstājusi iespaidu.
Viņš atzina, ka postošas krusas pēdējos gados ir problēma visā Eiropā un daudzviet saimnieki iegulda lielus līdzekļus krusas aizsargtīklu ierīkošanā, kas ir dārgs pasākums un izmaksā vidēji 15-20 000 eiro uz hektāru zemes. "Dienvideiropā ražība ir ļoti liela, bet mums tā ir mazāka, līdz ar to domāju, ka mēs tik drīz pie aizsargtīklu ierīkošanas nenonāksim," teica Zilvers.
Jau ziņots, ka sestdien, 12.augustā Latviju skāra pērkona negaiss. Diennakts izskaņā tas visintensīvāk zibeņojis Vidzemes centrālajos un ziemeļu novados. Ar pērkona negaisu bija saistītas stipras lietusgāzes un vēja brāzmas. Liela krusa sestdien novērota daudzviet Vidzemē un Zemgalē, arī vietām Rīgā.
