Foto: DELFI
Latvijas dārzos būtu jāīsteno vairāki pasākumi sausuma radītā posta mazināšanai, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils atgādināja, ka pastāv vairāki pasākumi mitruma saglabāšanai augsnē, tostarp pēc kārtīgas salaistīšanas mulčēt dārzeņu rindas un ilggadīgos stādījumus. Mulču - sienu, salmus vai zaļo zāli - klāt vismaz desmit centimetru biezumā, bet ne pie paša augļu koku un krūmu sakņu kakla. Dārzeņus ar mulču var apklāt pilnībā. Tā ievērojami saruks vajadzība pēc laistīšanas, un ietaupīto ūdeni varēs izmantot pārējo kultūru laistīšanai. Arī viengadīgās nezāles, kuras vēl nenogatavina sēklas, var atstāt augsnes virskārtas nomulčēšanai. Mulču var izmantot arī siltumnīcās

Narvils atgādināja, ka augiem var nogriezt arī dzeltēt sākušās lapas, jo tās vairs neatjaunosies. Novācot rabarberus, no tiem nogrieztās lapas var izlikt ap augiem dārzā kā mulču. Šādā sausuma arī vēlams savlaicīgi vākt ražu, pretējā gadījumā pasliktināties tās kvalitāte, būs papildus izmantoti mitruma krājumi. Vietās, kur raža novākta, var sēt zaļmēslojumu, lai kailā augsne pastiprināti nezaudētu mitrumu. Ja mitruma trūkst, sēja jāatliek līdz brīdim, kad parādās mitrums un zaļmēslojuma sēkla spētu normāli sadīgt.

Pēc viņa sacītā, ūdens iztvaikošanu no augsnes ļauj samazināt arī lielāku koku dotais noēnojums. Tāpat jārušina augsne, kas ir sākusi pastiprināti plaisāt, jo tā ievērojami zaudē ūdeni. Smilts augsni var nerušināt, lai neizraisītu vēja radītu eroziju, kas var nevajadzīgi atkailināt augu sakņu sistēmu. Smilts augsnēs rindstarpas nevajadzētu ravēt un rušināt, bet izpļaut ar trimmeri.

Narvils arī atzīmēja, ka konteineru kultūrās substrātam jāpievieno mitrumu akumulējošas granulas. Vēlams maksimāli izmantot iespējas lietus ūdeņu savākšanai, palielināt šīs iespējas, iekārtojot baseinu, uzstādot lietus teknes. Laistīšanu jāuzsāk pirms vēl augi izrāda vīšanas, dzeltēšanas vai jau augļaizmetņu nobiršanas pazīmes. Vajadzētu arī ievērot kopējās laistīšanas devas vienā reizē - minimāli desmit milimetrus vai desmit tonnas ūdens uz 1000 kvadrātmetriem. Mazākas devas izraisīs vien seklas sakņu sistēmas veidošanos. "Laistīšanas kopējā deva atkarīga no augsnes tipa, bet tai stundā nevajadzētu pārsniegt vidēji 2,5 milimetrus smilts augsnēs, divus milimetrus smilšmāla augsnēs un 1,25 milimetrus māla augsnēs," teica LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists.

Viņš arī piebilda, ka dārzkopjiem būtu jāizvēlas dažādas laistīšanas sistēmas, atbilstoši optimālām lietošanas vajadzībām. Ja dārza augu rindstarpu attālums ir lielāks par 25 centimetriem, tad vidējā ūdens vajadzība karstā laikā nedēļā tie būs 10 milimetri. Prioritāri būtu jālaista visa veida kāpostaugus, gurķus, salātus, zaļumus, redīsus, kā arī pavasarī no jauna iestādītos augus - krūmus, augļu kokus un dekoratīvos augus. Pārējos vajadzētu laistīt tikai tad, ja pietiek ūdens. Bezvēja apstākļos dārzeņiem un citiem augiem ar lielu lapu virsmu izmantot apsmidzināšanu ar ūdeni. Laistīt dārzu vēlams tikai vēlu vakaros vai agri no rīta. Saulainā un vējainā laikā laistot, ūdens zudumi var veidot 80-90%. Lai mazinātu temperatūras radīto stresu, nevajadzētu laistīt augus ar aukstu ūdeni. Tāpat dārza augus vajadzētu laistīt atbilstoši attīstības fāzēm. Lielāka nepieciešamība pēc ūdens augiem ir veģetatīvās lapu masas un dzinumu veidošanās laikā. Ievērojamas atšķirības ir starp kultūrām. Zaļumiem, redīsiem, salātiem mitrums nedrīkst trūkt nevienu brīdi. Iespēju robežās būs jāpāriet no virszemes laistīšanas uz augsnes virskārtas vai zem augsnes pilienveida laistīšanas sistēmām.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!