Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē 13.oktobrī panākta vienošanās par nozvejas kvotu sadali Baltijas jūrā, kas paredz Latvijas zivsaimniekiem labvēlīgu risinājumu 2015.gadā, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma "Baltifish" kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma.
Lēmuma pieņemšanu šogad ievērojami apgrūtināja tas, ka Starptautiskā Jūras pētniecības zinātniskā padome Baltijas jūrā paredzēja 48% un 59% samazinājumu jūras austrumu un rietumu daļas mencas krājumiem. Tas bija negaidīts ierosinājums, jo tikai gadu iepriekš padome atbalstīja nozīmīgu austrumu mencas zvejas iespēju palielinājumu.
Nozīmīgu samazinājumu 17% apmērā EK ierosināja arī brētliņai. Taču Latvijai izdevies sekmīgi aizstāvēt pozīciju par samazinājuma ierobežošanu šai sugai aptuveni 10% apmērā, kas ir pietiekami, lai saglabātu minēto krājumu labā stāvoklī.
Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2015.gadam tika noteiktas šādas nozvejas kvotas - brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 11%, kaut arī EK priekšlikumā tika paredzēts 17% samazinājums. Šī 6% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 1931 tonnu zvejas iespējas 2015.gadā. Kopā samazinājums Latvijai veido 3652 tonnas, savukārt nozvejas kvota - 29 548 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2014.gadu, būs 26% palielinājums. Pieaugums veido 4338 tonnas, savukārt nozvejas kvota ir 20 872 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūras centrālajā daļā būs 45% palielinājums. Pieaugums Latvijai būs par 1407 tonnām, savukārt nozvejas kvota ir 4532 tonnas.
Savukārt lašu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs 10% samazinājums. Samazinājums Latvijai būs par 1405 lašiem, savukārt nozvejas kvota ir 12 644 laši.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 6%, savukārt austrumu daļā - 22%. EK priekšlikums paredzēja attiecīgi 48% un 20% samazinājumu. Samazinājums Latvijai būs par 41 tonnu rietumu daļas mencai un 1239 tonnām austrumu daļas mencai. Nozvejas kvota rietumu daļas mencai - 574 tonnas, austrumu daļas mencai - 4393 tonnas.
Savukārt zvejas dienu skaits mencu zvejā Baltijas jūrā noteikts 146 dienas Baltijas jūras austrumu daļā un 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzrunā padomes sēdē norādīja, ka par īpaši nozīmīgu uzskata kompromisa panākšanu brētliņu zvejas iespējām, kaut arī šo samazinājumu pieņemt nav bijis viegli. Tomēr Latvijai izdevās pārliecināt EK un pārējo Baltijas jūras valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrus par sava priekšlikuma pamatotību.
Kā norāda ZM, Latvija gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu krājumu populāciju izmaiņu ietekmē mencu nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas mazāk par 40%. Lašu nozvejas kvota tiek apgūta ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas. Minētā zvejas struktūra un zvejnieku intereses nosaka Latvijas prioritātes sarunās par ikgadējām nozvejas kvotām Baltijas jūrā.
