Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža sacīja, ka lietavu dēļ rudenī tika iesēts daudz mazāk ziemāju sējumu nekā iepriekšējā gadā. "Tas nozīmē, ka būs daudz lielāka slodze uz pavasara sēju," skaidroja Ruža. Viņš piebilda - tā kā vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji, grūtāks būs arī ražas novākšanas laiks rudenī. Vienīgais pozitīvais ir - tā kā ziemāju iesēts mazāk, tiem ir mazāk iespēju šoziem iet bojā.

"Latraps" ģenerāldirektors piebilda, ka nokrišņu dēļ augsne ir pārāk mitra un jūtīgāka pret salu nekā normālos apstākļos. Augsnei nav bijis iespēju žūt, jo nokrišņi visu laiku turpinājās. "Augsne ir ļoti piesūkusies ar ūdeni, šur tur ūdens stāv uz lauka un tur, kur ir peļķes, ziemāji gājuši bojā," pastāstīja Ruža. Tomēr ir pāragri apgalvot, ka pavasarī ziemājus nāksies pārsēt, viņš sacīja.

Ruža piebilda, ka ziemāji līdz šim turpināja vairāk attīstīties nekā nīkuļot, un lauki decembrī daudzviet ir kļuvuši zaļāki, pateicoties nokrišņiem. "Pat ļoti vēlu iesētie decembrī ir līduši ārā, kas nav pat īsti normāli mūsu klimata apstākļos. Siltais decembris ir ļāvis savākties, izlīst ārā un sadīgt ļoti vēliem sējumiem," sacīja Ruža. Pēc viņa teiktā, sējumiem patlaban varētu būt bīstams ilgstošs kailsals, kad gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 15 līdz 20 grādiem un sniega nav. Tas ir bīstami, jo zeme ir ļoti piesūkusies ar ūdeni, ka ūdens uz lauka var ātri sasalt, plosot augu sakņu sistēmu. Taču sinoptiķi šādus laika apstākļus neprognozē. Turpmāk būtu vēlama neliela sniega sega, ka normalizētu situāciju, viņš teica.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons piekrita, ka šā gada pavasarī gaidāma intensīvāka vasarāju sēja nekā iepriekšējos gadus. "Graudkopji pagājušajā rudenī iesēja mazāk sējumu. Līdz ar to uz labām ražām nav ko cerēt. Mēs gatavojamies nopietnam pavasara darbam," sacīja Jansons.

Viņš arī atzina, ka Latgalē un Vidzemē ziemāju situācija nav vērtējama kā diez cik laba, jo to tika iesēts mazāk un tie tika iesēti ļoti vēlu. Tāpat šajā reģionā iesētie sējumi nav diez cik attīstījušies, jo ir vēss un daudz līst. Situācija šajā ziņā nav uzlabojusies salīdzinājumā ar decembra sākumu. Tur, kur ir ieplakas, tur visur krājas ūdens.

Vienlaikus viņš atzina, ka patlaban nevar pateikt, cik daudz sējumu pavasarī būs jāpārsēj. Visticamāk, Vidzemē un Latgalē daudzviet plūdu dēļ jāpārsēj ziemas rapsis, kas noslīka. Papildu apdraudējums jau iesētajiem sējumiem pagaidām nav paredzams, jo sinoptiķi nesola tik bargu kailsalu, lai tas varētu kaitēt ziemājiem turpmāk. Tomēr precīzāk sējumu stāvokli varēs izvērtēt tikai pavasarī.