Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka ĀCM apkarošanai piešķirtais finansējuma izlietojums nav efektīvi uzraudzīts. PVD iegādājies 22 automašīnas, no kurām sešas nonākušas centrālās pārvaldes rīcībā, automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, bet piemaksas par darbu tikušas vadībai, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītajiem zemākā ranga darbiniekiem. Kopumā PVD mēra apkarošanai tika piešķirti 4 126 665 eiro.
"Jāatzīst, ka piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes tās tika nogādātas PVD pārvaldēm un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem," norādīja Balodis.
Vienlaikus viņš atzina, ka VK konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - ĀCM apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti mežacūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.
Tikmēr PVD vadītājs kategoriski noraida pārmetumus, ka piemaksas par darba intensitāti un virsstundām būtu izmaksātas PVD vadošajiem darbiniekiem.
"Piemaksas saņēmuši visi tajās PVD pārvaldēs strādājošie dažāda ranga inspektori, kuri bija tieši iesaistīti apkarošanas darbos, tostarp arī PVD pārvalžu vadītāji, kuri vienlaikus ir arī inspektori un personīgi piedalījās gan mežacūku līķu savākšanā, gan darbos sērgas skartajos punktos," sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka PVD ir rūpīgi iepazinies ar VK ziņojumu un gadījumos, kur konstatētas kādas nepilnības resursu pārvaldībā, tās novērsīs.
"Tomēr svarīgākais, ka, neraugoties uz pesimistiskajām prognozēm, profesionālas un saskaņotas darbības rezultātā ir izdevies panākt slimības lēnāku izplatīšanos Latvijā. Mums nav ilūziju, un tas arī nav iespējams, ka slimība neizplatīsies tālāk, taču, jo vēlāk tas notiks, jo labāk cūku turētājiem, uzņēmējiem un Latvijai kopumā," rezumēja PVD vadītājs.
Jau vēstīts - saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, kopumā izlietotais finansējums ĀCM apkarošanai kopš kaites uzliesmojuma ir 10 099 653 eiro.
No šī finansējuma PVD dezinfekcijas pasākumiem, mobilās sadedzināšanas iekārtai, ārējās robežas kontrolpunktos konfiscēto produktu iznīcināšanai u.c. pasākumiem izmaksāti 4 126 665 eiro.
Zinātniskajam institūtam "Bior" izmeklējumu veikšanai izmaksāti 1 393 716 eiro.
Valsts ieņēmumu dienests pastiprinātai privātpersonu bagāžas kontrolei saņēmis 911 478 eiro, Iekšlietu ministrija - Valsts robežsardze un Valsts policija - kontrolposteņiem un autotransporta kontrolei inficētajās teritorijās - 95 989 eiro, Valsts meža dienests - 77 387 eiro, pašvaldības cūku līķu iznīcināšanai - 101 820 eiro.
Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas skartajos apgabalos pastiprinātas biodrošības dēļ tika izkautas apmēram 14 000 cūku, attiecīgi to īpašniekiem izmaksātas kompensācijas 2,322 miljonu eiro apmērā.
Kopš 2014. gada 26. jūnija, kad tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums Latvijā, kaite konstatēta 217 mežacūkām un 72 mājas cūkām (32 saimniecībās; likvidētas 564 mājas cūkas). 2015. gadā ĀCM konstatēts 1048 mežacūkām un 213 mājas cūkām (desmit saimniecībās; likvidētas 213 mājas cūkas). Mājas cūkām pēdējo reizi Āfrikas cūku mēris konstatēts 2015. gada 9. septembrī. Uz 2016. gada 12. februāri ĀCM konstatēts 150 mežacūkām.
Kā vēstīts, VK arī secinājusi, ka, izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem saistībā ar ĀCM izplatību, secināts, ka netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai tikai tiem cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus. Piemēram, kāds cūkkopības uzņēmums saņēmis aptuveni 1,5 miljonus eiro, kas ir 99,7% no kopējā izmaksātā kompensāciju apjoma. Šī kompensācija izmaksāta gan par nokautajām cūkām, kuru gaļa iznīcināta, gan arī par tām cūkām, kuru gaļa tika realizēta pārdošanā. Līdz ar to šai saimniecībai tika nodrošināti dubulti ieņēmumi - pēc revidentu aplēsēm, vismaz 792 000 eiro apmērā. Līdz ar to šī saimniecība savu finanšu gadu pērn noslēgusi ar 850 000 eiro peļņu, iepriekšējā gada peļņu pārsniedzot vismaz piecas reizes.
Ņemot vērā, ka ĀCM apkarošana ilgs vēl vairākus gadus, valsts kontroliere Elita Krūmiņa aicina atbildīgās iestādes rūpīgi pārdomāt jebkuru iespējamo papildu finansējuma piešķiršanu nākotnē.
Revīzijas laikā Valsts kontrole ir izstrādājusi kopumā deviņus ieteikumus, lai uzlabotu Zemkopības ministrijas uzraudzību pār padotības iestāžu veikto budžeta plānošanas procesu, tostarp uzlabojot iestāžu iekšējo kontroļu procesu un palielinot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību.
