Ogres novada "Lejas rembēnu" saimniece Agita Dadeka atzīst – šobrīd ganības ir pārvērtušās par tuksnesi, jo pēdējais lietus, pēc kura zāle un ganības varēja ataugt, bija 25. jūnijā. Barības trūkums ietekmē arī izslaukumus. Šobrīd piena iepirkuma cena ir laba, taču nav piena, ko nodot, tādēļ arī ir sarežģīti iegādāties papildu barību, skaidroja saimniece.
Savukārt, kā pastāstīja Kuldīgas novada zemnieku saimniecības "Jokas" saimnieks Jānis Uzulēns, parasti ap šo laiku vasarā jau ir sagādāti aptuveni 90% nepieciešamās lopbarības, taču šogad līdz šim savākti vien tikai 70%. "Siena un skābsiena kvalitāte ir laba, vienīgi apjoms ir ļoti mazs. Joprojām lopbarība tiek gatavota un, ja septembris būs silts, tiks savākts viss nepieciešamais daudzums," viņš skaidroja.
Uz labu ražu, kas ļautu sarūpēt gana daudz skābsiena cer arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: "Ceram, ka kukurūzas ražas rudenī būs labas, tad varēs pietiekamā daudzumā sagatavot skābbarību. Kur sausuma ietekme bija visspēcīgākā, apstākļi ir visnotaļ neapskaužami."
Arī Kokneses novada "Vecsiljāņu" saimnieks Juris Sprukulis portālam "Delfi" pastāstīja, ka līdz šim savākta vien trešdaļa nepieciešamā lopbarības daudzuma. Līdzīgi kā citi, arī viņš savas saimniecības iemītnieku ēdienkartē plāno vairāk iekļaut kukurūzu, tiesa, primāri piena govīm ir nepieciešams proteīns, ko nāksies papildus pirkt.
Sprukulis lēsa, ka tādēļ pieaugs piena pašizmaksa. ''Zālāji govīm nepieciešami barības struktūras dēļ. Savukārt šķiedrvielas ir sienā un salmos, tādēļ šobrīd aktīvi vācam salmus. Jācer uz labvēlīgu rudeni un zāles attālu, lai varētu sagatavot atlikušo lopbarības daudzumu,'' teica saimnieks.
"Lejas rembēnu" saimniece Dadeka aicina atsaukties lauksaimniekus, pļavu īpašniekus, kuri var un vēlas dalīties ar lopbarību, jo ''šogad katrs siena un skābsiena rullis un ļoti vērtīgs''.
Arī LOSP norāda, ka ir atvērti un visu informāciju, par lopbarības pirkšanu un pārdošanu nodod savām dalīborganizācijām.
Treibergs gan skaidro, ka lai arī no attālākām vietām transportēt sienu ir iespējams, izmaksas saimniecībām būtu nesamērīgi augstas.
Jau ziņots, ka ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm ir 359 miljoni eiro.
26. jūnijā ilgstošā sausuma radīto situāciju lauksaimniecībā Krīzes vadības padome atzina par valsts mēroga dabas katastrofu.
Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus.
Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām.
Savukārt šī gada pavasarī daļai lauksaimnieku gan sausuma, gan dažviet joprojām pārmitro lauku dēļ nācās pārsēt ziemāju sējumus.
