Valdība otrdien vēl nevienojās par papildu 129 miljonu latu līdzfinansējuma paredzēšanu budžetā tiešmaksājumiem un lauku attīstības programmām, kā to bija plānojusi Zemkopības ministrija (ZM).
ZM otrdien valdības sēdē prezentēja informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamo finansējumu Latvijai tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai 2014.-2020.gadam". Zemkopības ministrija piedāvāja Finanšu ministrijai, plānojot vidēja termiņa budžetu, paredzēt apropriācijas palielinājumu 129 miljonu latu apmērā, tomēr valdība vienojās šo ziņojumu tikai pieņemt zināšanai.
ZM līdzekļu pieprasījumus tiks skatīts kontekstā ar nākamā un turpmāko gadu valsts budžetiem.
2013.gada februārī Eiropadomē tika pieņemts lēmums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam.
Eiropadomes lēmums nozīmē to, ka provizoriski visa nākamā finanšu perioda laikā Latvija no Eiropas Savienības budžeta Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešajos maksājumos saņems 1,207 miljardus latu un Lauku attīstības pasākumos – 681 miljoni latu. Latvijai pieejamais kopējais sabiedriskais finansējums lauku attīstībai, ievērojot minimāli nepieciešamo Latvijas līdzfinansējuma daļu 25% apjomā, būtu 908 miljoni latu.
Latvijas finansiālais ieguvums tiešajos maksājumos salīdzinājumā ar Eiropadomes lēmumu par 2007.–2013.gada periodu ir palielināts par 50%, bet pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma tas ir palielināts par 8,3%. Tomēr Latvija laikā no 2014. līdz 2019.gadam tiešajos maksājumos turpinās saņemt vismazāko maksājumu par hektāru Eiropas Savienībā.
Plānots, ka 2019.gadā šie maksājumi tiks izlīdzināti tikai ar trim citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (Lietuvu, Igauniju un Rumāniju) un tiks saņemts finansējums vienādā apjomā tiešajiem maksājumiem uz 2009.gadā potenciālajiem atbalsttiesīgajiem lauksaimniecības zemes hektāriem – 196 eiro (jeb 138 latu).
ZM uzsver, ka, ievērojot atšķirības tiešo maksājumu līmenī 2014.–2019.gadam, ir nepieciešams rast risinājumu, vismaz lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniekiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Lauksaimnieciskās ražošanas izdevumi (piemēram, darbaspēka izmaksas, zemes nomas izmaksas un IKP uz iedzīvotāju) ir līdzvērtīgi lauksaimniekiem gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā.
Tāpēc Zemkopības ministrija ierosina paredzēt papildu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, lai samazinātu konkurences kropļojumus un palielinātu kopējā finansējuma apmēru tiešajam atbalstam un lauku attīstībai.
Palielinot Latvijas līdzfinansējuma daļu KLP finansējumam par 129 miljoniem latu, tiktu izlīdzināta atšķirība ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem.
