Viņa atzina, ka kopumā auksto laika apstākļu dēļ šā gada pavasarī visas zemeņu kultūras Latvijā ir cietušas, taču kaitējuma mērogs dažādos apvidos ir atšķirīgs. Lielāka skāde bijusi saimniecībās, kur vēsie laika apstākļi pārsteidza ziedošās zemeņu kultūras. Taču bija arī audzētāji, kuriem zemenes cieta mazāk. Kopumā nav tādu zemeņu kultūru, kuras aukstā pavasara dēļ, nebūtu cietušas nemaz, atzina Kajaka.
"Kopumā aukstais pavasaris skādēja zemenēm. Tas, cik liela skāde bijusi procentuāli, ir atkarīgs no reģiona. Bija vietas, kur Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz -2 grādiem, bet bija reģioni, kur gaisa temperatūra Latvijā sasniedza pat -7 grādus un bija sniegs," teica Kajaka, piebilstot, ka šādās vietās postījumi bija lielāki.
Piemēram, viens no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā pēc zemeņu stādu apsekošanas secinājis, ka bojā gājuši 20-30% no kopējās plānotās zemeņu ražas. Par pārējiem lielajiem zemeņu audzētājiem dati būs vēlāk.
Šogad pavasarī laika apstākļi bija salīdzinoši vēsi. Maija pirmajā pusē Latvijā daudzviet bija salnas. Piemēram, 10. un 11.maijā tika pārspēts visas Latvijas aukstuma rekords. Taču turpmākajās diennaktīs gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstinājās.
LAA apvieno aptuveni 400 lielāko Latvijas augļkopju. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
