Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļautu sakārtot lauksaimniekiem savas saistības ar kreditoriem, tas ir primārs jautājums. Tādā veidā, ņemot vērā esošo situāciju, lauksaimnieki varēs pārstrukturizēt savas naudas plūsmas. Attiecībā par uzņemtajās saistībām ES fondu realizācijā nav tādu problēmu, jo Zemkopības ministrija, vienojoties ar Lauku atbalsta dienestu, izdara atkāpes, "LTV1" raidījumā "Rīta panorāma" teic lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saiema" vadītājs Juris Lazdiņš.
Situācija Latvijas laukos ir kritiska, pat profesionāli agronomi vairs nevēlas braukt uz laukiem un noskatīties, kā ieguldītais darbs un līdzekļi iet postā. Savā ziņā situācija ir identiska pērnā gada lietavām, kad lauksaimniekiem nekas cits neatlika, kā noraudzīties, kā raža iet bojā. Tas pats notiek arī šobrīd. Arī pats Lazdiņš ir graudkopis un lēš, ka savā saimniecībā ziemājiem zaudējumi ir 30-40%, bet vasarājiem – līdz pat 80%.
Situācija ir sarežģīta visā Latvijā, tikai atsevišķos pagastos vai pat konkrētos laukos tā ir normāla, jo lietus mākoņi ir nolijuši lokālās vietās. Pie šāda vēja ātruma mākoņi ātri šķērso Latvijas teritoriju un nedod produktīvu mitrumu. Visā Latvijā šobrīd ir negatīva mitruma bilance, un visās lauksaimniecības nozarēs situācija ir kritiska, norāda Lazdiņš.
Jau vēstīts, ka "Zemnieku saeima" otrdien, 19. jūnijā, nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Tomēr pagaidām provizoriskie zaudējumi lauksaimniecībā vēl nav aprēķināti.
Salīdzinot ar saimniekošanu dienvidu valstīs, kur lietus ir daudz retāka parādība nekā pie mums, Lazdiņš teic, ka Latvijā lauksaimnieki ir gana advancēti – piemērojas klimatiskajām pārmaiņām, bet nespēj izdarīt pietiekami strauji. Tiek domāts par regulētajām meliorācijas sistēmām, tomēr vietējie lauksaimnieki tādās galējībās kā Kipra neies, jo tur šobrīd ūdens trūkuma dēļ plāno attīrīt jūras ūdeni, lai nodrošinātu kultūraugus ar mitrumu. Tas ir ļoti dārgs process.
Mēs dzīvojam tādā klimatiskā joslā, kur ir raksturīgi 600-700 mililitri nokrišņu gadā, sadalījums pa mēnešiem ir zināms, jā, pie mums, protams, mēdz būt novirzes no normas – pārmērīgs mitrums vai sausums, bet ne tik bieži.
Attiecībā uz dārzeņkopību esošie laikapstākļi būs motivācija domāt par laistīšanas sistēmām, šajā jomā tas viennozīmīgi atmaksājas. Savukārt graudkopībā, lai ieviestu laistīšanas sistēmas, ir nepieciešami lieli lauku bloki, jo iekārtas ir stacionāras, un pie Latvijas saimniecību sadrumstalotības, tie diemžēl nedos vēlamos rezultātus.
Interesanti, ka zemnieki var apdrošināt sējumus pret plūdiem, bet ne pret sausumu. Šādu risku nepiedāvā apdrošinātāji, jo vētras, krusas u.tml. riski ir lokāli, savukārt sausums var būt pa visu Latvijas teritoriju. Šajā pusgadā tas būtu Nr.1 risināms jautājums Zemkopības ministrijā un valdībā. Šādu apdrošināšanas variantu noteikti vajag, bet bez valsts līdzdalības tāda polise nav nopērkama.
