Katram desmitajam notāram saistības pārsniedz 100 tūkstošus eiro, bet divām notārēm parādi ir vairāk nekā pusmiljonu eiro lieli, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums izpētījis un apkopojis informāciju par 2014. gadā iesniegtajām notāru amatpersonu deklarācijām, kur redzams, ka notāru ienākumi ir atšķirīgi.
"Nekā personīga" secina, ka notāri var nopelnīt gadā gan dažus desmitus tūkstošu, gan 300 tūkstošus. Deklarācijas arī rāda, ka 19 notāriem ir lieli parādi un tie pārsniedz 100 tūkstošus eiro, bet divām notārēm saistību apmērs ir pat vairāk nekā pusmiljons eiro.
Notārs ir valsts ierēdnis, kurš apliecina dokumentu vai darījumu patiesumu. Viņa pienākums ir taisīt notariālos aktus, apliecinājumus, vest mantojuma lietas, atgādina raidījums. Atšķirībā no advokāta vai juriskonsulta, notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka valsts notāram ir devusi varas uzticību.
Notāru ieņēmumi nav tik lieli, tāpēc raidījumam rodas jautājums - cik īsā laikā un kā notāri grasās parādus atmaksāt. Tāpat, vai tas nav liels risks viņu profesionālajai darbībai, pauž raidījums.
Tāpat raidījums atzīmē, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad ātrāk nekā citus gadus uzsākusi notāru darbības izvērtējumu, kas ticis darīts pēc tam, kad "Nekā personīga" izpētīja notāru deklarācijas un atklāja, ka viņu vidū ir daudz parādnieku.
425 tūkstošu eiro saistības uzrādījusi Argita Gustafssone. Notāre raidījumam sacīja, ka ņēmusi kredītu mājokļa iegādei. Īpašuma vērtība esot lielāka par kredītu, tāpēc risku neesot. "Nekā personīga" informē, ka notārei pieder 10 dažādi nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī.
Notāre Ingūna Bobrovska 2014. gadā deklarējusi 637 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Bobrovska raidījumam sacīja, ka tie ir kredīti. Kādam mērķim tie ņemti un kā viņa grasās tos atmaksāt, Bobrovska sīkāk nepaskaidroja.
Rekordiste parādsaistību ziņā ir Jelgavas notāre Daina Andersone, pret kuru nesen sākta disciplinārlieta par ētikas pārkāpumiem. Viņas saistības ir turpat 676 tūkstoši eiro.
Notāre raidījumam skaidro, ka jau 2008. gadā ņēmusi kredītu bankā sava biroja telpām. Taču kādu laiku nav bijusi spējīga maksāt bankas prasīto summu, tāpēc banka lauzusi līgumu un pieprasījusi atmaksāt pilnu aizņēmuma summu. Patlaban notiek tiesu darbi un aug soda procenti.
"Tagad mēs tiesājamies no tā laika un viss pārējais arī ar to saistīts. Kamēr nebeigsies visas tiesas, tikmēr man nav ko teikt šajā jautājumā," sacīja Andersone. Vēl notāre galvojusi par diviem bankas kredītiem, kurus ņēmuši tuvi radinieki. Notāre raidījumam uzsver, tie nav viņas parādi un arī tur notiek tiesāšanās ar bankām. Andersone uzskata, ka risks kā amatpersonai viņai nepastāv.
"Ja banka ar mani vienotos, tad nevajadzētu arī tiesāties," skaidro Andersone.
"Nekā personīga" ziņo, ka Andersone 2014. gadā nopelnījusi 87 tūkstošus. No šīs summas, valstij jāsamaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Ja Adersone lietas pret bankām zaudēs, viņai būs jāatmaksā pusmiljons, bet tādu uzkrājumu viņai nav, secina raidījums. Notāru padome par daudzajiem parādniekiem savās rindās nav sevišķi norūpējusies, vēsta "Nekā personīga".
"Šie bijuši pamatā hipotekārie kredīti biroju un mājokļa iegādei. Jāņem vērā, kurā gadā ņemts un tā. Tā kā pats par sevi saistības virs 100 tūkstošiem vēl nenozīmē, ka tur ir problēmas," raidījumam skaidroja zv.notārs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes loceklis Jānis Skrastiņš.
"Ja šīs parādsaistības ir nesamērīgi lielas- tādu amatpersonu vajadzētu distancēt no šādas atbildīgas darbības," uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Viņš norādīja, ka nesamērīgi lielas parādsaistības ir viens no riska faktoriem un padomei tas ir rūpīgi jāizskata, kā arī jādomā par izmaiņām notāru sastāvā.
Notāru darbību uzrauga Tieslietu ministrija kopā ar notāru padomi. Pašpārvaldē stāsta, ka pērn atlasīti 15 augsta riska notāru biroji, par kuriem iepriekš bijušas sūdzības. Uz šiem birojiem sūtīti kontrolklienti, lai pārliecinātos, vai pārkāpumi turpinās. Andersones birojā nav saskatīti augsti riski, vēsta raidījums.
"Nekā personīga" nesen stāstīja par diviem īpašuma izkrāpšanas gadījumiem. Tie bija iespējami, jo notāri apstiprināja viltotos dokumentus. Aizdomas par to, ka dokumenti nav īsti bija, taču nebija pierādījumu un notāri policijā nevērsās.
Citādāk ir ar Dainu Andersoni. Žurnālistu eksperimentā viņa pēc klienta ierosinājuma piekrita ierakstīt mantojuma apliecībā skaidru naudu it kā viņš to būtu mantojis no savas mātes. Tā iespējams notāre palīdzēja klientam legalizēt "netīro naudu", informē raidījums.
"Jā, šī izskanējusī konsultācija nebija veiksmīga. Notārs kā amatpersona neveicina šādu padomu došanu. Mantošanas procesā mantinieks ir krimināltiesiski atbildīgs par visām sniegtajām ziņām. Tajā saitā par mantu. Bija vai nebija mirušajam 10 tūkstoši. Mēs to nepārbaudām," raidījumam sacīja Skrastiņš.
Notāri par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību, bet arī papildus nopelna procentus atkarībā no mantas daudzuma. Piemēram, par mantota pusmiljona apstiprināšanu, notārs nopelna līdz 37 tūkstošiem eiro, vēsta raidījums. Un, lai gan notāriem bieži ir šaubas, piemēram, par privāti sastādītiem testamentiem vai privātiem līgumiem, tomēr viņi darījumu apstiprina, informē "Nekā personīga".
Tieslietu ministrs ierosinājis pārbaudi pret notāri Ināru Dobbermani, kura izdeva mantojuma apliecību, lai arī mirušā dzīvokļa īpašnieka testaments, visticamāk bija viltots, svētdien vēsta "Nekā personīga".
