Pirmdien Puertoriko attīstības banka kreditoriem nodrošināja maksājumu 628 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kas ir tikai daļa no paredzētā 59 miljonu dolāru lielā maksājuma. Gan banka, gan salas gubernators paziņojis, ka Puertoriko nepieciešams parāda restrukturizācijas plāns, bet citus risinājumus praktiski esot neiespējami atrast.
Kā iepriekš sacījis salas gubernators Alehandro Garsija Padilja, Puertoriko 73 miljardu ASV dolāru lielais ārējais parāds kļuvis par pārāk smagu nastu, un Puertoriko to vairs nespēj atmaksāt.
"Parāds nav atmaksājams. Vienkārši nav variantu, kā to izdarīt. Es vēlētos kādu vienkāršu risinājumu, bet šī nav politika, bet gan tīra matemātika," sacījis Puertoriko līderis.
Viens no finanšu krīzes galvenajiem iemesliem esot ilgtermiņa dzīvošana uz parāda - salas valdība vairākus gadus, norēķinoties par pensijām un sedzot publiskā sektora izdevumus, pārdevusi obligācijas. Parādzīmes izdotas, neskatoties uz to, ka Puertoriko ekonomika atrodas recesijā un tās iedzīvotāju skaits samazinās.
"The New York Times" aprēķinājis, ka Puertoriko parāds ir četras reizes lielāks nekā tas, kāds bija jāatmaksā bankrotu piedzīvojušajai Detroitai. Medijs arī atgādina, ka atšķirībā no Detroitas ASV konstitūcija neļauj Puertoriko iesniegt maksātnespējas pieteikumu, kas nozīmē, ka salas finanšu krīzes sekas būs grūtāk kontrolējamas un paredzamas.
Vairāki ietekmīgi mediji, piemēram, "The Foreign policy" un "The Economist", jau paspējuši Puertoriko nodēvēt par "Amerikas Grieķiju".
Kopējais Puertoriko parāds sniedzas līdz aptuveni 70% no valsts IKP. Salīdzinājumam - Grieķijas parāds ir aptuveni 170% no IKP. Ekonomisti norāda, ka valsts parādu, neradot negatīvas sekas uz valsts ekonomiku, ir iespējams apkalpot, ja tas veido līdz 50% no IKP.
Puertorikāņi kopš 1917. gada ir ASV pilsoņi, tomēr Savienoto Valstu konstitūcijas darbība Puertoriko ir ierobežota un teritorijas iedzīvotāji nevar piedalīties ASV prezidenta vēlēšanās, taču var vēlēt savu gubernatoru.
