Argentīnas parlamenta augšpalāta Senāts ceturtdien apstiprināja valdības pieņemto likumprojektu par valsts lielākā naftas ieguves uzņēmuma YPF, kurā 57% daļu pieder Spānijas kompānijai "Repsol", nacionalizāciju, tādējādi bruģējot ceļu likumprojekta apstiprināšanai parlamenta apakšpalātā, kas gaidāma nākamnedēļ.
Likumprojektu atbalstīja 63 Senāta deputāti, trīs bija pret. Gaidāms, ka parlamenta apakšpalāta likumprojektu izskatīs 3.maijā.
Argentīnas populistiskā prezidente Kristīna Kiršnere 16.aprīlī sasauca valdības un provinču gubernatoru sēdi, kurā tika paziņots par 51% akciju nacionalizāciju uzņēmumā YPF, 26% paturot federālajai valdībai, bet 25% atvēlot provincēm. Valsts vadītāja skaidroja nacionalizāciju ar centieniem panākt, ka naftas kompānijas palielina ieguves apmērus, kuri, pēc viņas teiktā, esot nepietiekami, lai nodrošinātu Argentīnai "dzīvotspējīgu nākotni".
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Argentīnas iedzīvotāju atbalsta YPS nacionalizāciju. Kompānija tika privatizēta 90.gados, bet pirms tam 70 gadus atradās valsts kontrolē.
Eiropas Savienība (ES) 17.aprīlī paziņoja, ka izskatīs atbildes pasākumus pret Argentīnu, kura pretēji starptautiskajām saistībām ir nacionalizējusi YPF.
Spānijā Argentīnas lēmums ekspropriēt "Repsol" meitasuzņēmumu ir izraisījis plašu sašutuma vilni. Madride ir piedraudējusi ar stingriem atbildes pasākumiem. Spānijas Ārlietu ministrija jau ir izsaukusi Argentīnas vēstnieku un pieprasījusi paskaidrojumus.
"Repsol" vadītājs Antonio Brufau 17.aprīlī paziņoja, ka "Repsol" pieprasīs Argentīnai kompensāciju 10,5 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu latu) apmērā - par šādu summu "Repsol" vērtē savu daļu uzņēmumā.
YPF saražo 34% no Argentīnā iegūtās naftas un 25% no gāzes un tā veido apmēram 54% no Argentīnas naftas pārstrādes nozares.
Pēc paziņojuma par YPF nacionalizēšanu valdība paziņoja, ka tiks nacionalizēta arī kompānija "YPF Gas", kurā 85% pieder Spānijas "Repsol"