Foto: Reuters/Scanpix
Uzņēmumi, kas Eiropas Savienībā (ES) importē alvu, tantalu, volframu un zeltu no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, jāpakļauj ES sertifikācijas procesam, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi neveicina bruņotus konfliktus un cilvēktiesību pārkāpumus pasaulē, norāda EP deputāti trešdien pieņemtajos ierosinājumos likumprojektam, ko atbalstīja ar 402 balsīm par, 118 pret un 171 atturoties.

Ar 400 balsīm par, 285 pret un 7 atturoties, deputāti grozīja Eiropas Komisijas un arī Tirdzniecības komitejas ierosinājumu par brīvprātīgu sertifikācijas shēmu, un pieprasīja obligātu sertifikāciju visiem ES importētājiem, kas ieved minētos minerālus un metālus no konfliktu skartām teritorijām.

Papildus tam, arī uzņēmumiem, kas šos metālus un izrakteņus iepērk, lai lietotu, piemēram, mobilo tālruņu, veļasmašīnu un ledusskapju ražošanai, būs pienākums informēt par "pienācīgas pārbaudes" pasākumiem, ko viņi veikuši, lai noteiktu un novērstu riskus savās izrakteņu un metālu piegādes ķēdēs.

Kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi parasti ir pēdējais posms, kur faktiski vēl var nodrošināt pienācīgu izrakteņu izcelsmes pārbaudi, tāpēc EP deputāti pieprasa obligātu kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu sertifikāciju un prasa veikt to piegādes ķēžu revīziju, ko īsteno neatkarīgas trešās personas, portālam "Delfi" skaidro EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Eiropas Parlaments arī prasa Komisijai palīdzēt mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem iegūt sertifikātus, sniedzot tehnisku un finansiālu atbalstu no ES COSME programmas (programma mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas atbalstam).

Tāpat EP deputāti prasa Eiropas Komisijai otrajā gadā pēc regulas piemērošanas dienas un pēc tam reizi trijos gados pārskatīt regulas darbību un efektivitāti, un vajadzības gadījumā to grozīt. Komisija sākotnēji bija plānojusi to pārskatīt reizi sešos gados.

Regula attiecas uz visām resursu bagātām un konfliktu skartām teritorijām pasaulē. Uzskatāmākie piemēri pašlaik ir Kongo un Lielo Ezeru reģions. Likumprojektā "konfliktu skartas un augsta riska teritorijas" definē kā teritorijas, kurās ir bruņoti konflikti, plaša vardarbība, civilās infrastruktūras sabrukums vai kurās ir nestabila situācija pēc konfliktiem, kā arī teritorijas, kurās trūkst pārvaldības un drošības, kurās notiek plaši un sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi.

Balsojumā ar 343 balsīm par, 331 pret un 9 atturoties EP nolēma nepieņemt savu pirmā lasījuma nostāju, bet sākt neoficiālas pārrunas ar otru likumdevēju - ES dalībvalstīm - lai vienotos par noteikumu galīgo redakciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!