ASV Ukrainas krīzes trešdien dēļ būtiski pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret aizsardzības jomas, finanšu un enerģētikas uzņēmumiem.
Sankcijām pakļauts arī naftas rūpniecības gigants "Rosneft" un "Gazprombank", pavēstīja ASV Finanšu ministrija.
Jaunās sankcijas noteiktas laikā, kad arī Eiropas Savienība (ES) spriež par sankciju pastiprināšanu. Tiesa gan, maz ticams, ka arī ES sankcijas varētu būt tikpat bargas.
Vašingtonas sankcijas pastiprinātas pēc vairāku nedēļu brīdinājumiem, ka Krievija nav pakļāvusies Rietumu prasībām un nav izmantojusi savu ietekmi pār promaskaviskajiem kaujiniekiem - Maskava nav pieprasījusi separātistiem izbeigt bruņoto cīņu pret Kijevas valdību un nav apturējusi bruņojuma plūsmu pāri robežai uz Ukrainu.
ASV sankciju sarakstā arī iekļauti soļi pret pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas "tautas republikām" Ukrainas austrumos.
Vašingtona jau iepriekš noteikusi sankcijas pret vairāku Krievijas uzņēmumu vadību, kas, kā norāda ASV, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēki, kā arī pret Austrumukrainas separātistu kustības līderiem.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
