Ūdens ir viena no cilvēka pamatvajadzībām un valstīm ir pienākums gādāt par to, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts drošs dzeramais ūdens par visiem pieejamu cenu. Šāda un līdzīgas frāzes ne reizi vien izskanēja pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamentā (EP), kur deputāti debatēja un balsoja par pārskatīto Dzeramā ūdens direktīvas ziņojuma projektu.
Pēc kaismīgām uzrunām debatēs EP sesijā Strasbūrā apstiprināja noteikumus, kas paredz noteikt maksimālo pieļaujamo daudzumu dažādām piesārņojošām vielām ūdenī, popularizēt krāna ūdeni un kopumā padarīt dzeramo ūdeni sabiedrībai pieejamāku, jo īpaši iedzīvotājiem no neaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem.
EP apstiprinātie noteikumu priekšlikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu, piemēram, svinam un kaitīgajām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Kā lasāms EK mājaslapā, endokrīnie disruptori ir gan dabiski radušās, gan ķīmiski ražotas vielas, kas spēj mainīt cilvēka un dzīvnieku hormonālās sistēmas darbību, nelabvēlīgi ietekmējot veselību. Tāpat ar jauno regulējumu ietverta prasība veikt pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu, kā arī noteikts tā minimālais biežums.
Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka vien piektdaļa eiropiešu dzeramo ūdeni ārpus savas mājas uzskata par pietiekami drošu, lai to patērētu. Saskaņā ar EK aplēsēm iespējamais veselības apdraudējums, ko var radīt nekvalitatīvs dzeramais ūdens, ES saruks no 4% līdz mazāk nekā 1%. Tāpat saskaņā ar EK informāciju, litrs krāna ūdens ES vidēji izmaksā ap 0,002 eiro, līdz ar to, samazinot pudelēs pildītā ūdens patēriņu, mājsaimniecības ES varētu ietaupīt līdz pat kopumā 600 miljoniem eiro gadā.
EP ziņojums otrdien tika pieņemts ar 300 balsīm ''par'', 98 ''pret'' un 274 deputātiem atturoties. EP sāks sarunas ar ES Padomi – ES dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi par šo politikas jomu savās valstīs –, tiklīdz ES dalībvalstu ministri vienosies par savu pozīciju attiecībā pret šo direktīvu.
Divas direktīvas vienā
EP apstiprināto priekšlikumu mērķis ir palielināt iedzīvotāju uzticību ūdensapgādes sistēmām un veicināt dzeramā krāna ūdens patēriņu, kas savukārt varētu sekmēt plastmasas izmantošanas un tās atkritumu apjoma sarukumu.
Pārskatītās direktīvas projektā atrunāto principu ieviešana, kā skaidro EK, nāktu par labu ne vien eiropiešu veselībai un maciņiem, bet arī planētai, jo līdz ar lielāku uzticību krāna ūdenim un plastmasas atkritumu apjoma samazinājumu saruktu arī, piemēram, jūras piesārņojums. Tieši plastmasas pudeles ir viens no visbiežāk sastopamajiem vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumiem, kas atrodams pludmalēs visā Eiropā.
Plastmasas radītājam kaitējumam Eiropas institūcijas pēdējo gadu laikā pievērsušas krietni vairāk uzmanības nekā iepriekš, sākot ar 2015. gadu, kad tika aizliegta plastmasas maisiņu bezmaksas izdale veikalos un beidzot ar pagājušo nedēļu, kad EP atbalstīja ieceri aizliegt dažādu vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu apriti ES tirgū. Tāpat šī gada janvārī EK prezentēja ES plastmasas stratēģiju.
Dzeramā ūdens direktīva gan būtībā ir divas direktīvas sastiķētās vienā, jo daļa tās runā par ūdens drošumu un kvalitāti, bet daļa par pieejamību, portālam "Delfi" pastāstīja pārskatītās direktīvas ziņojuma projekta referents Mišels Dantēns (EPP, Francija).
"Tas, kā izmantojam ūdeni, nosaka cilvēces nākotni. Skaidrs, ka ikvienam būtu jābūt piekļuvei tīram un kvalitatīvam ūdenim, un mums ir jādara viss iespējamais, lai tas būtu pēc iespējas pieejamāks visiem," medijiem pauda Dantēns.
Saskaņā ar ziņojumu ES dalībvalstīm būs jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklakas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. Viens no iemesliem šāda punkta ietveršanai direktīvā ir mērķis ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni nodrošināt arī visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Dantēns gan uzsver, ka dalībvalstīm būs jāizvērtē, kā to ieviest, jo skaidrs, ka publiski pieejamā ūdens sistēmas uzturēšana ES dienvidos un ziemeļos ir atšķirīga: "Ziemā ģeogrāfisko apstākļu dēļ ne Francijas Alpu reģionos, ne Latvijā nevaram uzturēt ūdens sistēmas tāpat kā Spānijā vai dienvidu valstīs, tādēļ šī atbildība jānodod dalībvalstīm. Madridē, Romā var būt ūdens krāni publiskās vietās, uz ielas, bet Rīgā to izdarīt ziemā būtu grūti, jo tas vienkārši var saplīst."
Tāpat EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs un citviet. Vairāki EP deputāti debatēs sprieda par to, vai pietiek, ja dalībvalstis tiek ''aicinātas'' dzeramo ūdeni padarīt pieejamu publiskās vietās. Piemēram, kā norādīja Pēteris Līze (EPP, Vācija), "nevajadzētu to noteikt par obligātu prasību", jo īpaši, ja tam netiek piešķirts ES finansējums.
Dantēns sarunā ar "Delfi" atzīst, ka ziņojuma projekta izstrādes laikā izjusts spiediens no dalībvalstīm, jo "katrai valstij ir sava vēsturiskā attieksme pret ūdeni un katrai valstij ir sava sistēma, un tās nevēlas mainīt savus ūdens lietošanas paradumus".
"Tiesības uz ūdeni"
Iemesls Dzeramā ūdens direktīvas pārskatīšanai gan nebija vien bažas par divdesmit gadus vecajiem kvalitātes standartiem, bet arī ES iedzīvotāju parakstītā pilsoņu iniciatīva "Tiesības uz ūdeni". Lai gan iespēja iesniegt pilsoņu iniciatīvas ES ir pieejama jau kopš 2012. gada, šī ir pirmā iniciatīva, kas, tiesa gan ne pilnā apmērā, bet rezultējusies direktīvā.
Lai iniciatīvu varētu iesniegt, to jāparaksta vismaz miljonam ES pilsoņu no septiņām valstīm. "Tiesības uz ūdeni" parakstīja 1 884 790 eiropiešu. Kā uzsver iniciatīvas veidotāji, viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, ka ūdens pakalpojumu tirgus, pretēji gāzes vai elektrības tirgum, nevar tikt liberalizēts. Dantēns gan sarunā ar "Delfi" uzsvēra, ka direktīvā netiek skaitīts jautājums par ūdens sistēmu liberalizāciju, bet tikai par tā kvalitāti un pieejamību.
Tāpat iniciatīvā prasīts nodrošināt dzeramo ūdeni un normālus sanitāros apstākļus visiem ES iedzīvotājiem, kā arī cīnīties par dzeramā ūdens un sanitāro apstākļu nodrošinājumu visā pasaulē.
Saistībā ar "Tiesībām uz ūdeni" EP atkārtoti prasīja dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību ūdens pieejamībai neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Kā paskaidroja Dantēns, dalībvalstīm būtu jāapzina tās iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves ūdenim vai arī tā ir apgrūtināta un jānoskaidro, kādēļ tas tā ir. Savukārt pēc tam jāapzina varianti, kā piekļuvi nodrošināt un par to jāinformē iedzīvotāji.
Tiesa ne visi ir apmierināti ar to, kādā apmērā izpildītas iniciatīvas prasības. "Dzeramā ūdens direktīvai jābūt komisijas atbildei uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Tiesības uz ūdeni", kurā tika izvirzītas prasības saistībā ar piekļuvi ūdenim. Tas, pie kā esam nonākuši, ir parlamenta pozīcija, kas ir netaisnīga pret pilsoņu iesniegto iniciatīvu," pauda EP deputāte Linna Boilena (GUE/NGL, Īrija).
Dantēns, taujāts par to, ko atbildētu oponentiem, kuri apgalvo – direktīvā nav izdarīts maksimāli iespējamais, norādīja: ''Mums visiem ir vienots ideāls par to, ka ūdenim ir jābūt pieejamam ikvienam savienībā, taču pieejai dokumenta izstrādē jābūt reālistiskai.'' Viņš norādīja, ka bez papildu finansējuma ūdens pieejamības nodrošināšanā, iespējas tomēr ir ierobežotas.
