Baltijas valstis esot arī pašas vainojamas pie tā, ka Krievija nolemj piemērot dažādas ekonomikas sankcijas, uzskata Lietuvas Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP ārlietu komitejas pārstāvis Justas Paleckis.
„Ir skaidrs, ka Krievija izmanto savu ekonomikas lielvaras stāvokli, lai izdarītu spiedienu uz Lietuvu. Taču, tas nav nekas neparasts. Piemēram, pirms aptuveni 7-8 gadiem es biju EP delegācijā, kas devās uz Maskavu. Tolaik pārrunājām Krievijas uzliktos tirdzniecības ierobežojumus poļu gaļai. Pie manis pienāca augsta ranga Krievijas amatpersona un teica - tas tiesa un nav melots, ka poļu gaļa neatbilst sanitārajiem standartiem. Arī Argentīnas gaļa neatbilst, taču to mēs neierobežojam, jo mums nav politisku problēmu ar Argentīnu," intervijā portālam "Delfi" sacīja Paleckis.
„Ekonomisko sankciju pielietošana ir loģiska, lielas valstis tā rīkojušās vienmēr, un ne jau Krievija vienīgā. Piemēram, deviņdesmitajos gados biju ārlietu padomnieks Lietuvas prezidentam, bijām vizītē Latīņamerikas valstīs. Tur teju visas valstis sūdzējās, ka, ja viņas nepakļaujas ASV politiskajai dienas kārtībai, tad sākas dažādas ekonomiskas sankcijas," norādīja EP deputāts.
„Taču, ne jau tikai lielo valstu iedaba ir pie vainas, mūsu valsts līderi lieto pārāk skarbu valodu pret Krieviju, tas arī šīs sankcijas rada. Mūsu prezidente teikusi, ka viņa strādās ar Rietumiem, un lai valdība strādā ar Austrumiem. Gribētu teikt, ka tas pavisam nav gudri, ir jābūt prasmei, esot tikai mazai valstij, sabalansēt politiskās attiecības ar abām pusēm. Ja šādu prasmju nav, tad vainīgi vien paši esam. Baltijas valstu prezidentiem vajadzētu ļoti uzmanīties un izvēlēties vārdus, kad runa ir par Krieviju, ja ir vēlme no šādām sankcijām izvairīties," pašreizējo Lietuvas politiku attiecības arī Krieviju kritizēja Paleckis.
„Svarīgi arī tas, ka visas Baltijas valstis nebūtu savu neatkarību atguvušās, ja nebūtu sadarbojušās ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem. Mūsdienās šī saikne ir pazudusi, Baltijas valstis maz komunicē ar šo politisko grupu, lai gan tā pastāv. Ja šos kontaktus uzturētu ciešākus, tad būtu lielākas iespējas, cenšoties atrisināt šādas krīzes," uzskata Paleckis.
Kā ziņots, Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko pirmdien pavēstīja, ka daļēji aizliedz piena produktu ievešanu no Lietuvas, skaidrojot aizliegumu ar šo produktu neatbilstību Krievijas sanitārajiem standartiem. Lietuvā savukārt izskan pieņēmumi, ka gan piena karš, gan septembrī sāktās detalizētās lietuviešu autokravu pārbaudes Krievijā, kas sagādājušas zaudējumus pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, saistītas ar Maskavas centieniem izdarīt spiedienu uz Lietuvu pirms novembrī Viļņā gaidāmā ES samita, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu.
Prezidente Daļa Grībauskaite otrdien izteicās, ka pašreizējā situācija uzskatāma par pirmo nopietno pārbaudījumu Butkeviča valdībai.
Pats premjers atzinis, ka atbildīgie Lietuvas dienesti - Ārlietu ministrija, Muitas departaments un Valsts pārtikas un veterinārijas dienests - vēl nav ievākuši pietiekamus datus, kas ļautu Eiropas Komisijai vērsties pie PTO saistībā ar Lietuvas problēmām.
"Kopš esam saņēmuši rakstveida atbildes par piena kvalitāti, mūsu rīcībā ir konkrēti fakti, par ko varam sākt diskutēt un pamatot patieso situāciju Lietuvā. Tiek minētas konkrētas lietas, kas Lietuvā piena produktu ražošanā vispār netiek un, iespējams, arī nav tikušas lietotas," norādījis premjers.
