Lepēna vēlējusies apspriest iespējamo FN prezidenta vēlēšanu kampaņas finansēšanu, taču vairākas bankas noraidījušas pat tikšanos ar viņu. Lepēna sūdzējās, ka teju visas pārējās partijas, izņemot FN, saņēmušas banku atbalstu.
"Fakts, ka bankas mums neaizdos naudu, tādējādi spēlējot politisku lomu, parāda īstenu demokrātijas problēmu," viņa sacīja.
Lepēna apstiprināja, ka pašlaik lūkojas pēc palīdzības ārzemju bankās.
Francijā ir pieejams valsts publisko fondu atbalsts kandidātiem, kuri pēc vēlēšanām ieguvuši vismaz 5% balsu. Parasti kandidāti aizņemas līdzekļus bankās, plānojot, ka pēc 5% balsu iegūšanas un valsts finansējuma saņemšanas varēs tos atmaksāt.
Vēstīts, ka Lepēna arī iepriekš vērsusies pie ārzemju bankām. "Nacionālā fronte" Pirmajā Čehijas-Krievijas bankā ņēmusi 9 miljonu eiro kredītu.
Tāpat ziņots, ka Lepēnas partija publiskajos paziņojumos bieži bijusi labvēlīga noskaņota Krievijas ārpolitikai. Piemēram, tā atzīst Krimas piederību Krievijas federācijai.
Pašreizējas sabiedriskās aptaujas norāda, ka Lepēna vēlēšanu pirmajā kārtā iegūs vismaz 20% un, iespējams, iekļūs vēlēšanu otrajā kārtā, kur, visticamāk, nāktos sacensties ar labēji centriskās Republikāņu partijas kandidātu.
Otrajā kārtā eksperti prognozē Lepēnas sakāvi.
