Krievijas finanšu sistēma sabruks, ja naftas cenas pasaulē kritīsies zem 22,5 dolāriem par barelu, spriež aģentūra "Bloomberg".
30 analītiķu veiktajā aptaujā, ko veikusi aģentūra, ir izskatīti scenāriji gadījumā, ja naftas cenas turpinās kristies. Piemēram, ja naftas cenas kļūs zemākas par 40 dolāriem par barelu, Krievijas Centrālā banka un Krievijas valdība varētu sākt izmantot savas valūtas rezerves, lai uzturētu rubli un nepieļautu tā straujo vērtības krišanos.
Liela daļa aptaujāto prognozē, ka Krievijas iedzīvotāju tolerance pret ekonomikas problēmām nav neierobežota, savukārt prezidenta Vladimira Putina popularitāte var kristies, ja naftas vērtība kritīsies līdz 30 dolāriem par barelu, uzskata 63% ekspertu.
Vācijas vecākās komercbankas ekonomists Volfs Fabians Hungerlands paredz, ka Krievijas iedzīvotāji šajā situācijā, visticamāk, vērsīsies pret Kremli.
Kā norāda aģentūra, 2014. gadā Putins apgalvoja, ka pasaules ekonomika sabruks, ja naftas cenas saglabāsies 80 dolāru līmenī. Savukārt pēc naftas cenu sabrukuma viņš viedokli ir mainījis, un šā gada aprīlī cenu izmaiņas komentējis šādi: "[Naftas cena] kritusies no 100 līdz 60 dolāriem, taču līdz nullei tā taču nevar nokrist."
Vienlaikus "Bloomberg" aptaujātie eksperti uzskata, ka naftas cenu tālākā krituma gadījumā Krievijas Centrālā banka varētu pirms nopietnu lēmumu pieņemšanas uzgaidīt, līdz rublis sasniegs vēl zemāku vērtību.
Viņuprāt, būtu bezjēdzīgi tērēt desmitiem miljardus dolāru laikā, kad ir zemas naftas cenas, taču, lai nepieļautu pagājušā gada decembra paniku tirgos, zināma rīcība tomēr būs nepieciešama.
Analītiķi norāda, ka šogad sagaidāms Krievijas IKP kritums par 3,7% (iepriekš prognozēts 3,5% kritums), bet 2016. gadā – pieaugums par 0,5%.
Ziņots, ka naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās līdz pēdējo sešarpus gadu zemākajam līmenim saistībā ar bažām par tirgū esošo pārprodukciju. Pašlaik naftas cena ir zem 40 dolāriem par barelu.
Jau vēstīts, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts 2015. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 4,6%, tādējādi raidot bīstamus signālus par iespējamu finanšu krīzi, raksta ietekmīgais biznesa laikraksts "Financial Times".
