'Brexit': Kādas ir Lielbritānijas izvēles  (61)

Žurnāls "Bloomberg Businessweek" gan uzsver, ka ES nav tikai ekonomiska savienība, bet arī aizsargmūris pret nacionālismu, militārismu un naidu, kas izraisīja divus pasaules karus. Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks Vācijas laikrakstam "Bild" sacījis: "Kā vēsturniekam man ir bail, ka "Brexit" patiesībā varētu būt ne tikai ES, bet arī Rietumu politiskās civilizācijas bojāejas sākums."

Medijs citē arī bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu: "Es jutos kā drauga bērēs. Šī vairs nav tā Eiropas Savienība, kurai mēs pievienojāmies."

Lai gan politiskās sekas un turpmākās Lielbritānijas attiecības ar pārējo Eiropu pagaidām vēl nav prognozējamas, tomēr attiecībā uz ekonomisko sadarbību izvēles iespējas ir skaidrākas, jo Eiropā un pasaulē jau eksistē vairāki modeļi. Tiesa gan, ir teju skaidrs, ka "Brexit" aizstāvju solīto maksājumu pārtraukšanu ES budžetā un strauju imigrācijas samazināšanu īstenot Lielbritānijai neizdosies, ja vien tā nevēlas ierobežot tirdzniecību ar ES.

EEZ dalībnieces līdz ar Norvēģiju ir visas ES valstis, kā arī Lihtenšteina un Islande.

Valstij jāatbilst teju visām ES prasībām un jāizpilda visi likumi, izņemot tos, kas attiecas uz lauksaimniecību, zivsaimniecību, tieslietu sistēmu un iekšlietām. Tajā pašā laikā Norvēģijai nav nekādas ietekmes uz vienotā tirgus regulējumu un lēmumu pieņemšanu.

Lai gan Norvēģijas piemērs visbiežāk tiek minēts kā iespējamā Lielbritānijas izvēle, tomēr tas ir pretrunā ar "Brexit" aizstāvju solīto imigrācijas samazināšanu, kā arī izmaksu apcirpšanu, pārtraucot iemaksas ES budžetā.

Vācijas parlamenta deputāts un kancleres Angelas Merkeles politiskais līdzgaitnieks Mihaels Fuhss BBC atzinis, ka Apvienotā Karaliste var saglabāt pieeju vienotajam tirgum, tomēr tam būs sava cena. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Norvēģijas maksājums ES ir tieši tāds pats kā tas, ko šobrīd maksā Lielbritānija, kas savukārt nozīmē, ka nekāda ietaupījuma valstij nebūs, viņš apgalvo.

Valstij nav pilna pieeja brīvā tirgus banku un pakalpojumu sektoram – šīs nozares kopumā veido 80% no Apvienotās Karalistes ekonomikas, raksta BBC.

Šveices līgumi ar ES pieprasa brīvu bloka valstu pilsoņu kustību šajā valstī, tāpat Šveice iegulda ievērojamas summa ES projektos. Šobrīd ES tiesu lēmumi Šveicei nav saistoši, kas savukārt neapmierina ES, uzsver "Financial Times".

Pēc tam, kad Šveices iedzīvotāji referendumā nobalsoja par ierobežojumiem ES pilsoņiem darbam šajā valstī, Brisele reaģēja, iesaldējot vienošanās un apturot dalību dažādos projektos, lai arī pagaidām nekādi ierobežojumi no Šveices puses nav ieviesti.

Muitas savienības priekšrocības gan neattiecas uz lauksaimniecības produkciju un pakalpojumiem.

Tomēr šādā modelī Lielbritānija negūtu labumu no ES līgumiem ar tādām valstīm kā, piemēram, Dienvidkoreja, taču tai nāktos dot Dienvidkorejai pieeju savam tirgum.

Tiesa gan, importētājiem no Kanādas nāksies pierādīt, ka viņu preces ir pilnībā ražotas Kanādā, kas palielinās izmaksas.

Šī līguma piemērošana Lielbritānijai neļautu tās finanšu sektoram brīvi piekļūt ES tirgum, kas būtu sitiens Londonā bāzētajām bankām.

Tā kā Apvienotās Karalistes saites ar ES ir ciešākas nekā Kanādai, visticamāk, tās līgumam ar bloku būtu jābūt vēl plašākam, taču tādā gadījumā ES pieprasītu lielāku kontroli caur tiesu sistēmu vai uzraugošajām iestādēm, kas savukārt nozīmētu maksājumus no Lielbritānijas ES budžetā.

BBC gan norāda, ka šādai pieejai būtu ievērojama negatīva ietekme uz Lielbritānijas lauksaimniecības un ražošanas sektoru, jo importētie produkti būtu lētāki nekā lokāli saražotie.

Apvienotajai Karalistei atliek arī iespēja paļauties tikai uz PTO noteikumiem. Tas nozīmētu, ka valsts izvairītos no maksājumiem ES, tomēr Lielbritānijā ražotās preces tiktu apliktas ar nodokļiem, pakalpojumu sektoram būtu ierobežota pieeja ES tirgum.

Ja līdz valsts aiziešanai no ES netiks panākta cita vienošanās, tad par ES un Lielbritānijas ekonomiskās sadarbības pamatu kļūs PTO regulējums.