Foto: DELFI

Baltkrievijas jaunuzņēmumu ekosistēma ir salīdzinoši jauna, taču tajā jau attīstījušies vairāki startapi, no kuriem daži arī veiksmīgi iekļāvušies lielu un pasaulē pazīstamu IT uzņēmumu rindās. Arī pasaules tehnoloģiju apskatnieku uzmanība laiku pa laikam tiek pievērsta Austrumeiropai, tostarp arī Baltkrievijai kā vietai, kur dzimst uzmanības vērti, tostarp datorredzi izmantojoši, startapi.

Augusta beigās, rīkojot kopīgu hakatonu, Latvija spēra pirmos soļus jaunuzņēmumu sadarbības veicināšanā ar savu dienvidu kaimiņu – Baltkrieviju. Hakatons "Startup Train" pulcēja 40 jauno speciālistu no Baltkrievijas un Latvijas, kuri 10 komandās attīstīja dažādas startapu idejas. Uzvaras laurus plūca Baltkrievijas komanda ar platformu "ARow", kas uz lapas uzskicētu produkta ideju pārvērš digitālā prototipa skicē, ļaujot to uzreiz novērtēt, prezentēt un pilnveidot. Kā skaidroja komanda, šis risinājums varētu būt aktuāls dažādu produktu izstrādātājiem un dizaineriem. "Hakatonā pieteicāmies dažādu iemeslu dēļ, protams, lai izmēģinātu savu tehnoloģiju, ideju," portālam "Delfi" teica viens no "ARow" komandas dalībniekiem Mikails Kolesu.

Taujāts par jaunuzņēmumu vidi Baltkrievijā, Kolesu pastāstīja, ka tā sākusi veidoties laikā, kad viņš studējis universitātē, proti, pirms astoņiem gadiem. Viņaprāt, visspilgtākais Baltkrievijas jaunuzņēmumu veiksmes piemērs ir kompānija "MSQRD" jeb "Masquerade", kuru pirms diviem gadiem iegādājās tehnoloģiju milzis "Facebook".

Vairāk nekā viens veiksmes stāsts

"Masquerade" ir 2015. gadā izveidota lietotne, kas ļauj pašbildēm un video pievienot dažādus filtrus, piemēram, zvērēnu un animācijas filmu varoņu ausis un degunus. "Facebook" jaunuzņēmumu iegādājās 2016. gada martā.

Kā toreiz rakstīja portāls "Business Insider", "Facebook" baltkrievu jaunuzņēmumu iegādājās, jo tas deva iespēju turēt līdzi konkurentam – lietotnei "Snapchat". Kā liecināja tā brīža dati, "Masquerade" lietotāju skaits auga neparasti ātri – divus mēnešus teju ik dienu lejupielāžu skaits pieauga par 350 tūkstošiem. "Facebook" vienmēr turējies līdzi laikam un ne reizi vien iegādājies dažādas platformas, kas potenciāli varējušas kļūt par spēcīgiem spēlētājiem nozarē, tādēļ šis pirkums nav milzu pārsteigums, 2016. gadā rakstīja "Business Insider".

Portāls "Delfi" gan vēstījis, ka vēl šī gada martā "EMarketer" pētījumā atklājās, ka Lielbritānijā sociālo mediju lietotāji vecumā no 12 līdz 24 gadiem sociālā tīkla ''Facebook" vietā tomēr izvēlas reģistrēties tīklošanas vietnē "Snapchat".

Lai arī nebūt vairs ne startaps, taču, runājot par Baltkrievijas tehnoloģiju vidi, jāmin vēl pagājušajā gadsimtā Minskā dibinātais un datorspēļu cienītājiem pasaulē zināmais uzņēmums "Wargaming". Tas izaudzis par milzīgu miljonus apgrozošu firmu ar tūkstošiem darbinieku, bet tā dibinātājs Viktors Kislijs saskaņā ar izdevuma "Bloomberg" vēstīto 2015. gadā kļuva par pirmo miljardieri Baltkrievijā. 2010. gadā "Wargaming" izlaida daudzspēlētāju tiešsaistes spēli "World of Tanks".

Viens no jaunuzņēmumiem, ko itin bieži par veiksmes stāstu sarunās ar portālu "Delfi" sauc paši baltkrievi, ir bezsaistes karšu lietotne "maps.me", kas dibināta Šveicē, taču izstrāde veikta arī Minskā.

"Maps.me" izveidots 2012. gadā, bet jau divus gadus vēlāk iekļauts Krievijas milža "Mail.ru", kam pieder Krievijas populārākais sociālais tīkls "VKontakte", sastāvā. Intervijā ASV tehnoloģiju ziņu portālam "Venture Beat" viens no "Mail.ru" dibinātājiem Dmitrijs Grišins skaidrojis, ka viņa vadītā kompānija lietotni iegādājusies, lai izietu ārpus Krievijas tirgus un globāli paplašinātu biznesu.

"Maps.me" dibinātājs iegulda Baltkrievijas startapos

Viens no "Maps.me" dibinātājiem Jurijs Meļņičeks, kurš bija arī starp lietotnes "AIMatter" dibinātājiem, kuru pērn nopirka "Google", šī gada martā kopā ar Andreju Avsejviču Minskā izveidoja investīciju fondu "Bulba Ventures". Kā portālam "Delfi" pastāstīja fonda komunikācijas vadītāja Anna Pozņaka, "Bulba Ventures" fokusējas uz jaunuzņēmiem, kas strādā ar mākslīgo intelektu.

Viens no "startapiem", kuros jaundibinātais fonds ieguldījis līdzekļus, ir "One Soil". Tas izstrādā lietotni lauksaimniekiem, kas ļauj izpētīt savu lauku stāvokli, aprēķināt nepieciešamo mēslojumu, apzināt vietas, kurās nepieciešams laistīt sējumus, kā arī uzzināt citu informāciju par laukiem.

Kā, viesojoties "One Soil" birojā Minskā, noskaidroja portāls "Delfi", lietotnes izstrādei komanda gatavojusies trīs gadus, bet to izveidojusi dažu mēnešu laikā. Tā ir pieejama "Google Play" visā Eiropā, bet nākamgad paredzēts izdot versiju, kas lietojama "Apple" ierīcēs un ir saderīga ar iOS operētājsistēmu.

Sākotnēji lietotnes izstrādātāji manuāli marķējuši vairākus tūkstošus lauku, bet pēc tam, balstoties uz gūto informāciju, apmācīts speciāls algoritms, kas spēj laukus atpazīt pats. Visu informāciju "One Soil" saņem no satelītiem. Skaidrā laikā, kad debesis nesedz mākoņi, satelītu uzņemtie attēli tiek atjaunoti reizi trīs līdz piecās dienās, kas, kā saka jaunuzņēmuma pārstāvji, nodrošina, ka informācija vienmēr atspoguļo aktuālo situāciju.

Šobrīd "One Soil" izmanto aptuveni 10 tūkstoši lauksaimnieku Eiropā. Jaunuzņēmuma mērķauditorija, kā skaidroja viens no "One Soil" dibinātājiem Saša Jakovļevs, ir gados jauni saimnieki vecumā līdz 35 gadiem. "Mūsu lietotne ir bez maksas. Šobrīd mēs vēlamies izveidot savu kopienu," pastāstīja Jakovļevs, piebilstot, ka pagaidām startaps peļņu nenes.

"Bulba Ventures" ieguldījusi arī startapā "Wannaby", kas izstrādā lietotni, kurā pircēji varēs virtuāli pielaikot preces pirms to iegādes. Tāpat ieguldīts arī startapā "Voir", kura izstrādātā lietotne ļauj lietotājiem eksperimentēt ar savu stilu un izskatu, kā arī jaunuzņēmumā "Friendly Data", kas dažādus sarežģītus datus pārveido lietotājiem viegli uztveramos veidos.

Gan ārvalstu IT milžu interese, gan vietējo aktivitāte liecina, ka jaunuzņēmumu vide Baltkrievijā tik tiešām attīstās un tajā atrodams ne mazums interesanta. Kad portāls "Delfi" hakatona "Startup Train" organizatora "Magnetic Latvia Startup" pārstāvei Olgai Barretu-Gonsālvesai vaicāja, kādēļ par hakatona partneri izraudzīta tieši Baltkrievija, viņa atbildēja, ka Baltijas reģions ir ļoti labā pozīcijā, lai būtu savienojošā saite starp Rietumiem, Austrumiem un Ziemeļiem, un šādas aktivitātes var palīdzēt sekmēt Austrumeiropas startapu ieplūšanu Latvijā. "Baltkrievijā ir daudz labu programmētāju un izstrādātāju," uzsvēra Barretu-Gonsālvesa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!