Jaunus mērus cīņā ar cenu dempingu, kas ļaus piemērot augstākus muitas tarifus precēm no trešajām valstīm, kuras importētas par dempinga cenām, EP apstiprināja trešdien, savukārt "anti-dempinga metodoloģiju" pērnā gada novembrī. Tādējādi veiktas pamatīgākās izmaiņas likumdošanā, kas regulē cīņu ar dempingu, pēdējo 23 gadu laikā. Trešdien apstiprinātie mēri iepriekš raisīja vairāku valstu jautājums, no kuriem būtiskākais – vai tie saskan ar PTO noteikumiem.
Lai gan EP deputāti anti-dempinga jautājumu bija iekustinājuši jau 2014. gadā, uz laiku tā virzība tika piebremzēta. "Anti-dempings" par modīgu vārdu savienojumu EP gaiteņos atkal kļuva līdz ar disputu par to, ir vai nav Ķīna tirgus ekonomika, portālam "Delfi" vēl pirms trešdienas balsojuma teica Zahradils. Proti, Ķīna paziņoja, ka 2016. gadā pagājuši 15 gadi kopš tās iestāšanās PTO, tādēļ tā pelnījusi turpmāk anti-dempinga izmeklēšanās tikt uzskatīta par tirgus ekonomiku. ES gan tam nepiekrita un Ķīnu par tirgus ekonomiku klasificēt nesāka.
Pēcāk EK apstiprināja "anti-depinga metodoloģiju", kas atkal lika Ķīnai saraukt uzacis un sūdzēties PTO. Jautājums vēl tiek izskatīts un, kā lēš Zahradils, PTO lēmumu var nākties gaidīt pat vairākus gadus. Runājot par šo procesu, Zahradils atzīst, ka viņu satrauc iespējamība, ka PTO jautājumā par "anti-dempinga metodoloģiju" varētu lemt par labu Ķīnai: "Esmu mazliet nobažījies, ka ES nav plāna ''B'' gadījumam, ja Ķīna uzvar un ES zaudē."
Ķīna gan var nebūt vienīgā, kas mēģina vērsties pret ES jaunajiem noteikumiem, uzsver parlamentārietis, sakot, ka "paši varam iekulties nepatikšanās''. Vienlaikus gan viņš atzīst, ka pāris desmitgades senajai likumdošanai tiešām bija vajadzīgi uzlabojumi, līdz ar to situācija skatāma no divām pusēm – sagaidāmi gan ieguvumi, gan, iespējams, arī zaudējumi. "Manuprāt, tas ir pareizi. ES ir tiesības aizsargāt savas intereses līdz zināmam līmenim pret negodīgu konkurenci. Jautājums, protams, ir, ka tās valstis, kuras sajutīs jauno noteikumu spēku, tām tas nepatiks. Tās mēģinās aizstāvēt sevi pret to kaut kā," viņš pauda.
Savukārt Latvijas pārstāve EP Inese Vaidere (EPP) ir pārliecināta, ka noteikumi ir solis pareizajā virzienā un aizstāvēs ES intereses. Viņa arī uzsver, ka Ķīnas ekonomika ir spējīga pielāgoties dažādām pārmaiņām ārējos tirgos: "Pat arī gadījumā, ja viņiem izdosies kādā brīdi panākt kaut kādu uzvaru, es nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku."
Savukārt EP ziņotājs Kristofers Fjelners debatēs pirms balsojuma pret jaunajiem instrumentiem cīņā ar dempingu atzina, ka, lai arī pastāv risks zaudēt kādas darba vietas, šis esot labākais veids, kā cīnieties par savu uzņēmēju interesēm: "Uz katru ar jaunajiem anti-dempinga mēriem nosargāto darba vietu mums vienmēr pastāv risks potenciāli apdraudēt kādu citu darba vieta citviet ekonomikā. Taču mums ir jāsaprot, ka šie instrumenti ir labākais veids situācijā, kad mums nav starptautisku konkurences noteikumu."
Runājot par iespējamām ietekmēm uz darba tirgu, arī Zahradils norāda, ka atsevišķās nozarēs jaunie noteikumi sējuši bažas, tostarp autobūvē, kas ir nozīmīgs darba devējs Morāvijas reģionā, Čehijā. Tur atrodas Dienvidkorejas autokoncerna "Hyundai" rūpnīca, kas auto ražošanā izmanto no Dienvidkorejas importētu tēraudu. "Ja, piemēram, komisija atklāj, ka Dienvidkorejas tērauds tiek pārdots par subsidētu cenu un tiek piemēroti tarifi, tērauds paliktu dārgāks un tas ietekmētu to auto cenu, kas tiek ražoti Čehijā, un varbūt tas nozīmētu arī viņu nodarbinātības shēmu pārskatīšanu," vienu no iespējamajām negatīvajām sekām ieskicēja parlamentārietis.
Kā liecina EK dati, pērn ES visvairāk importējusi tieši Ķīna, kopumā aizņemot 20,2% ES tirgus. Savukārt dati par eksportu liecina, ka Ķīna pērn bijis otrs lielākais ES eksporta tirgus, turp ceļojuši 10,5% no visām ES eksportētājām precēm.
Jau ziņots, ka pagājušā gada decembrī stājas spēkā jaunie Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības aizsardzības tiesību akti, kas mainīja veidu, kā ES cīnās ar importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kurās pastāv būtiski valsts izraisīti tirgus kropļojumi. Ar tiem tiek ieviests jauns veids, kā aprēķināt, vai produktu importā ES no valstīm, kuru ekonomika ir izkropļota valsts iejaukšanās dēļ, ir konstatējams dempings – tā sauktā anti-dempinga metodoloģija.
