Jau vēstīts, ka Lielbritānijas politiķis lords Džonatans Hils paziņojis, ka noliks vienu no prestižākajiem EK komisāru portfeļiem – finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības portfeli. EK prezidents Žans Klods Junkers šo amatu uzticējis Dombrovskim.
"Faktiski tajā pašā brīdī prezidents Junkers mani informēja, ka būs šie pienākumi jāpārņem. Līdz ar to man pašam daudz laika pārdomām nebija, bija jāspēj ātri reaģēt, jo nevarēja arī no Eiropas Komisijas puses vairot kaut kādu nenoteiktību un neskaidrību, tāpēc es uzreiz apstiprināju prezidentam, ka būšu gatavs jaunos pienākumus uzņemties," pēc ECON noklausīšanās sacīja Dombrovskis.
ECON noklausīšanās, salīdzinot ar 2014. gadā piedzīvoto, kad Dombrovskis pretendēja uz eiro un sociālā dialoga komisāra portfeli, bijusi vienkāršāka procedūra.
"Šeit bija atvieglota procedūra saistībā ar būtiskām izmaiņām komisāra kompetencē. Man kā viceprezidentam šī joma bija viena no tām jomām, kuru es koordinēju, un ar daudziem šiem failiem, kas attiecās uz banku savienību, kapitāla tirgus savienību un cīņu pret terorisma finansēšanu, man jau līdz šim bija sanācis strādāt. Līdz ar to daļēji šie pienākumi bija jau zināmi, tāpēc arī ir vieglāk nekā pilnībā no jauna uzsākt darbu," sarunā minēja Dombrovskis, kurš Hila vietā oficiāli stāsies 16. jūlijā.
Savukārt, komentējot "Brexit" iespaidu uz Lielbritānijas finanšu sektoru, Dombrovskis atzīmēja divus galvenos faktorus, kas noteiks turpmākos notikumus.
"Viena iespēja, ka viņi paliek ES iekšējā tirgū līdzīgi kā Norvēģija, bet tas nozīmē, ka Lielbritānijai ir jārespektē visi nosacījumi, arī četras brīvības, ieskaitot brīvu darba spēka kustību, kā arī jāsniedz finansiāls ieguldījums Eiropas Savienībai (ES) un jāievēro visi ES normatīvie akti. Tas ir jautājums, vai šādi nosacījumi Lielbritānijai būs pieņemami."
"Otrs modelis, ja Lielbritānija izstājas ne tikai no ES, bet arī no iekšējā tirgus - šajā gadījumā ietekme uz Lielbritānijas finanšu sektoru ir daudz būtiskāka, jo iespēja sniegt finanšu pakalpojumus visā ES ir saistīta ar tā saucamajām pases tiesībām un finanšu institūcijām. Ja šajā gadījumā valsts nav ES iekšējā tirgū, attiecīgi valsts finanšu institūcijām šādu tiesību sniegt pakalpojums citās ES valstīs nebūs. Šādā gadījumā sadarbība būtu daudz sarežģītāka," sacīja EK viceprezidents.
"Tas, kas nebija liels pārsteigums, bet tomēr apstiprinājās, ir tas, ka tiem politiķiem, kas iestājas par Lielbritānijas izstāšanos, pašiem nekāda plāna nebija. Tagad jau daļa no šiem politiķiem no politiskās skatuves pazūd. Gan Boriss Džonsons, gan Farāžs," rezumēja Dombrovskis.
Jau ziņots, ka 23. jūnijā notikušajā referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES vairums britu izlēmuši par izstāšanos no ES. Par aiziešanu no savienības nobalsoja 52%, bet par palikšanu – 48%.
