Francija un Vācija 19. jūnijā ierosinājusi izveidot eirozonas budžetu, kas iecerēts 19 dalībvalstu valūtas bloka stiprināšanai. Šāds budžets, kā iecerējis Emanuels Makrons un Angela Merkele, darbotos paralēli ES dalībvalstu kopīgajam budžetam. Pēc ierosinājuma sekoja atsevišķu eirozonas ministru kritika par šādu ieceri, bet tagad pēc Nīderlandes ierosinājuma 12 valstis paudušas konkrētu nostāju pret šādu plānu.
Vēstuli vairāku dalībvalstu vārdā rakstījis Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hukstrā. Viņš, kā vēsta laikraksts, parakstījies šādu valstu vārdā: Beļģijas, Luksemburgas, Austrijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Maltas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Vēstulē, kas nonākusi laikraksta rīcībā, minēts, ka šāda jauna budžeta izveide ietver "morālus riskus" un rada jautājumu par "fiskālo neitralitāti" dalībvalstu vidū.
Makrons un Merkele par šādu ieceri paziņoja 19. jūnijā, precīzi vēl nepaskaidrojot, kā tieši šāds budžets tiktu izveidots un plānots. Abi līderi izteica cerību, ka budžets varētu tikt izveidots līdz 2021. gadam.
Portāla "Delfi" rakstu sērijā "Latvija 2020" publikācijā par Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā jau iepriekš skaidrots, ka kopš 2016. gada vasaras Latvija ir pamainījusi sev tuvo valstu grupu, kurā tā gatavojas "Brexit" radītajiem izaicinājumiem un ar kuru tā cenšas koordinēt savas intereses. Ierasto Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formātu jeb tā dēvēto NB6, kurā bez Lietuvas, Latvijas un Igaunijas atrodas arī Zviedrija, Somija, Dānija, papildinājušas Beniluksa valstis, kuru priekšgalā attiecībās ar Latviju izvirzījusies Nīderlande.
