Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēmis direktīvu, kas paredz izmaiņas tajā, kā dalībvalstīs funkcionē mūzikas autortiesību aizsargājošās organizācijas, aizstāvot izplatītāju un mūziķu intereses interneta vidē.
Ja šobrīd 28 ES valstīs funkcionē vairāk nekā 250 dažādas autortiesību organizācijas, kas katra dzīvo pēc savas sistēmas, tad EP ierosina šo mūzikas tirgu padarīt vienotu.
Būtisks papildinājums, kas iekļauts direktīvā, arī paredz to, ka autortiesību maksājumi mūziķiem būs jāsadala pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no finanšu gada beigām, kurā iekasēti tiesību ieņēmumi. Šādi nosacījumi visām 28 dalībvalstīm būs vienādi.
EP deputāti par šādu ideju balsoja ar 640 balsīm par, 18 pret un 22 atturoties. Lēmums gan vēl jāapstiprina arī Eiropadomei. Pēc tam dalībvalstīm 24 mēnešu laikā direktīvas prasības būs jāiestrādā savos tiesību aktos.
"Direktīva praktiski aizsargās Eiropas mūziķu intereses un sniegs iespēju lietotājiem likumīgi piekļūt ar autortiesībām aizsargātam materiālam visā Eiropā," norādīja par ziņojuma izstrādi atbildīgā EP deputāte Marjella Galo.
"Šī direktīva nepārprotami liecina, ka autortiesību likumus var pielāgot arī interneta videi. Autortiesībām ir būtiska nozīme digitālajā ekonomikā," EP sesijā Strasbūrā uzsvēra Galo.
Latvijas Autoru biedrību "AKKA/LAA" kā autoru mantisko tiesību administrētāju šis regulējums neietekmēs, jo organizācija jau gadiem darbojas atbilstoši Starptautiskās Autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC Profesionālajiem noteikumiem, uzskata biedrības pārstāvji.
"Taču otra direktīvas puse AKKA/LAA dara bažīgu: interneta licencēšana jeb atļauju došana autoru darbu izmantošanai internetā pēc jaunās direktīvas pieļaujama tikai dažās organizācijās. Atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem pārrobežu licences izsniegs un autoratlīdzību sadali veiks Eiropas lielākās autortiesību organizācijas. Atkarībā no tā, pēc kādiem kritērijiem šīs organizācijas sadalīs autoriem atlīdzības, Latvijas mūzikas autori, iespējams, saņems ļoti mazu autoratlīdzību vai nesaņems nemaz. Tātad: formāli direktīva atbalsta kultūru daudzveidību Eiropā, tomēr tās realizēšanā var rasties praktiska neatbilstība, t.i., kultūras radītāji var nesaņemt pienācīgu samaksu par savu darbu," skaidro "AKKA/LAA" Sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kalniņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
