Eiropas Komisija (EK) uzklausījusi dalībvalstu ekspertu vērtējumus par situāciju ar Krievijas embargo un gatavojas veikt ārkārtējus pasākumus, lai atbalstītu vairāku veidu ātri bojājošos augļu un dārzeņu audzētājus, ko skāris Krievijas noteiktais pārtikas importa embargo.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs nākamās nedēļas sākumā gatavojas paziņot par konkrētiem tirgus stabilizēšanas pasākumiem, kuru mērķis būs atbalstīt grūtībās nonākušo nozari. Pēc viņa teiktā, šie soļi būs proporcionāli un ekonomiski efektīvi.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka domāts uzlabot tirgus uzraudzības mehānismu, lai operatīvi pa nozarēm sekotu embargo ietekmei uz lauksaimniecības preču eksportu.
Pēc komisāra teiktā, paredzētas iknedēļas tikšanās ar dalībvalstu pārstāvjiem tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Kā izteicies kāds ES avots, iecerētas kompensācijas gurķu, ziedkāpostu, piparu, sēņu un noteiktu veidu tomātu audzētājiem un visupirms domāts meklēt alternatīvus noieta tirgus viņu produkcijai.
Pasākumu pakete tiks finansēta no vairāk nekā 420 miljonu eiro rezerves fonda krīzes pārvarēšanai lauksaimniecības produkcijas tirgos.
Jau ziņots, ka 7.augustā noteiktais Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Kā norādījusi kāda augsta ES amatpersona, tiek plānots arī diplomātiskais spiediens, lai nepieļautu, ka bloka valstīm slēgto Krievijas tirgus nišu ieņem citas valstis. Par potenciālām konkurentēm šai ziņā tiek uzskatītas īpaši Brazīlija un Ēģipte.
Šīs nedēļas sākumā ES steidzami sāka meklēt risinājumus persiku un nektarīnu tirgus glābšanai, ko smagi skāris sliktais laiks un Krievijas noteiktais importa aizliegums.
2013.gadā ES lauksaimniecības produkcijas eksports uz Krieviju naudas izteiksmē sasniedza 11,8 miljardus eiro jeb 9,9% no eksporta kopapjoma, bet gaļas eksports - 1,2 miljardus eiro.
Lietuvas mediji tikmēr vēsta, ka EK pagaidām nav pieņēmusi konkrētus lēmumus un devusi noteiktus solījumus, kādus krīzes situācijā gaidīja Lietuvas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji.
Kā ziņu aģentūrai ELTA pastāstījis Lietuvas Zemkopības ministrijas lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas rūpniecības departamenta direktors Rimants Krasuckis, apspriede Briselē notikusi nevis politiskā, bet ekspertu līmenī - EK to rīkojusi situācijas apzināšanai.
Pēc viņa teiktā, EK pati saskaņā ar iepriekšējo gadu datiem novērtējusi tirdzniecības apturēšanas teorētisko ietekmi. Augļu un dārzeņu nozarei tā ir lielāka un pārsniedz 20% no kopējā eksporta apjoma, bet piena nozarē ir aptuveni 10%.
Lietuva lūgusi EK nevilcinoties iedarbināt tirgus regulēšanas mehānismus - privātu uzglabāšanu, intervences iepirkumus - un apsvērt eksporta subsīdijas un citus risinājumus.
Krasuckis norādījis, ka ne visas valstis vienlīdz jutīgi reaģējušas uz tirdzniecības ierobežojumiem. Baltijas valstu, Somijas un Polijas aicinājumus par tūlītējiem tirgus regulēšanas soļiem atbalstījuši Horvātijas, Francijas un vēl dažu valstu pārstāvji, tikmēr Lielbritānijas, Nīderlandes un Dānijas eksperti runājuši "bez īpaša entuziasma" - ka esot jāskatās, jāanalizē un tikai pēc tam jāpieņem lēmumi.
Lietuva arī aicinājusi nekavējoties sasaukt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdi, bet ES prezidētājvalsts Itālija paziņojusi, ka tā notiks tikai 5.septembrī. "Līdz tam strādāsim ekspertu līmenī ar EK direktorātiem," sacījis Krasuckis.
"Verslo žinios" tikmēr vēsta, ka EK piedāvājusi pašām dalībvalstīm sniegt no sankcijām cietušajiem uzņēmējiem tā dēvēto mazo atbalstu (de minimis), kas lielākoties neietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un konkurenci un ko atļauj EK regulas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
