Ņemot vērā "neapgāžamos pierādījumus Krievijas spēku klātesamībai Ukrainas austrumos", jau ceturtdien varētu stāties spēkā plašas Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sankcijas pret Krieviju, kas šoreiz varētu sniegties tālāk par konkrētu amatpersonu banku kontu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu, trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) ārlietu komitejas vadītājs Elmars Broks.
"Mēs gatavojamies Krievijas finanšu un ekonomikas blokādei, tāpat, kā jau vēsturē esam vērsušies pret Irānu," minēja Broks, kurš arī apliecināja, ka ES ir ieguvusi neapgāžamus pierādījumus, ka Krievija ne tikai piedalās Ukrainas austrumos notiekošajos nemieros, bet Krievijas specvienību spēki ir arī šo nemieru organizētāji.
Ceturtdien EP apstiprinās rezolūciju, kurā tiks atbalstītas plašas ekonomikas un finanšu sankcijas pret Krieviju, prognozē Broks, minēdams, ka lielākās EP partiju grupas jau piekritušas šādam notikumu attīstības scenārijam.
Rezolūcijas melnrakstā minēts, ka sankcijas tiks vērstas arī pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem Eiropā, liecina portāla "Delfi" informācija. Tāpat rezolūcijas melnrakstā norādīts, ka sankciju trešā fāze ir jāīsteno nekavējoties pēc tās apstiprināšanas.
Broks arī norādīja, ka rezolūcijas pamatā ir divas tēzes - Krievija ir iesaistīta Ukrainas nemieros, kā arī ES atbalsta Ukrainas tiesības aizsargāt savu zemi. EP ārlietu komitejas vadītājs arī sacīja, ka, lai gan Krievija norāda uz savu tautiešu diskrimināciju Ukrainā, pērnā gada laikā Ukrainas vai Eiropas tiesvedībā nav konstatēta neviena tiesas prāva, kurā kāds Ukrainas krievvalodīgais vai Ukrainas teritorijā dzīvojošs Krievijas pilsonis būtu vērsies tiesā ar sūdzību par diskriminācijas jautājumiem. "Tas tieši parāda, ka Krievija šo problēmu ir vienkārši radījusi," norādīja Broks.
Vienīgā Krievijas iespēja izvairīties no būtiskām ekonomikas sankcijām ir ceturtdien paredzētajās Ženēvas ES, ASV, Ukrainas un Krievijas sarunās piekrist atvilkt savus spēkus no Ukrainas un nonākt pie saprātīga kompromisa, norāda Broks.
Jau vēstīts, ka arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš akcentējis Ženēvas sarunu būtisko lomu Ukrainas notikumu kontekstā. Viņš gan paudis skeptisku attieksmi pret iespējamo kompromisu.
