Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome pirmdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē ir apstiprinājusi vairāku Krievijas un Ukrainas pilsoņu iekļaušanu ES sankciju sarakstā, sociālā tīkla vietnē "Twitter" norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
"ES Ārlietu padome apstiprina vairāku RU un UA pilsoņu iekļaušanu sankciju sarakstā," norādīja ministrs, piebilstot, ka lēmums tiks publicēts nākamo pirmdien, 16.februārī.
Lūgts komentēt Francijas ārlietu ministra Lorāna Fabiusa izteikumus, ka ES nolēmusi atlikt Ukrainas krīzes dēļ sagatavotās jaunās sankciju kārtas izsludināšanu pret Krieviju, lai redzētu, vai trešdien Minskā plānotās četru pušu sarunas dos progresu, Rinkēvičs sarunā atzina, ka "ir radies neliels samulsums par šodien pieņemto lēmumu apstiprināt vairāku Krievijas un Ukrainas pilsoņu iekļaušanu ES sankciju sarakstā".
"Šodien tika pieņemts lēmums par sankciju piemērošanu 19 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem," norādīja ministrs, atkārtoti uzsverot, ka lēmums tiks publicēts nākamajā pirmdienā. Rinkēvičs arī skaidroja, ka šobrīd norisinās Normandijas formāta sarunas, un piebilda, ka nevar komentēt Francijas kolēģa izteikumus.
Tāpat politiķis vērsa uzmanību, ja trešdien Minskā tiešām notiks Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas tikšanās un tiks panākts "milzīgs progress", īstenojot visu, kas ir nolemts, sākot no demarkācijas līnijas noteikšanas, militārās tehnikas atvilkšanas, robežkontroles nodošanas Ukrainas pusei, kā arī vēl kādi atsevišķi soļi un pasākumi, jebkuru sankciju atcelšana būs jauns lēmums.
"Tādā gadījumā visām 28 ES dalībvalstīm ir jāvienojas, ka sankcijas tiks atceltas. Citādi tās ir jau nolemtas un stājās spēkā," skaidroja ministrs. "Ja tiešām notiks brīnums, ES var šo lēmumu pārskatīt, bet tā jau ir jauna juridiska un politiska procedūra," viņš piebilda.
Jautāts, vai tas attiecas uz visām ES pret Krieviju noteiktajām sankcijām, Rinkēvičs norādīja, ka "šobrīd mēs pamatā runājam par pēdējo pakotni".
"Visām sankcijām ar dažām dienām nebūs pietiekami. Mēs vēlamies redzēt reālu pašreizējo Minskas vienošanos, gan varbūt kādas modificētas, tā sauktās Minskas divi, izpildi. Es nedomāju, ja trešdien tiks kaut kas parakstīts, tad jau ceturtdien visi lielā vienprātībā nolems pārskatīt sankcijas. Tas ir plašāks process, kas prasīs precīzu vienošanās ievērošanu," uzsvēra Rinkēvičs, norādot, ka ES, tostarp Latvija, jau iepriekš ir norādījusi, ka pastāv iespēja mīkstināt esošās sankcijas.
"Bet es baidos, ka līdz tam ir ļoti tāls ceļš ejams," atzina ministrs. "Būsim reālisti, līdz galam nav skaidrs, vai plānotā tikšanās vispār notiks. Visi cer uz Minskas tikšanos, taču tā vēl nav apstiprināta. Tas joprojām ir atklāts jautājums. Es ļoti vēlētos, lai tikšanās notiktu, lai tiktu panākts kāds mehānisms, kas ļautu deeskalēt situāciju Ukrainas austrumos," viņš sacīja.
Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien, 11.februārī, tiksies Minskā, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā, svētdien paziņoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs.
Jau ziņots, ka kāds avots Eiropas struktūrās atklājis, ka ES, Ukrainas krīzes dēļ paplašinot sankcijas pret Krieviju un tās atbalstītajiem Austrumukrainas teroristiem, indivīdu "melnajā sarakstā" iekļaus vēl 19 cilvēkus, arī piecus Krievijas pilsoņus.
Sankcijas tiks vērstas arī pret deviņām "organizācijām", par kurām panākta vienošanās pagājušajā nedēļā ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē, apstiprināja vairāki avoti.
Neviena no 19 personām, kam ES tiks liegta ieceļošana un iesaldēti aktīvi, nav "augstākā līmeņa" cilvēki, apliecināja avoti.
Vairums "melnajā sarakstā" iekļauto, domājams, būs separātistu līderi, kas tiek vainoti par konflikta eskalāciju Austrumukrainā, kā arī Krievijas okupētās Krimas amatpersonas.
Krievija pagājušajā februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
