Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri trešdien beidzot panākuši vienošanos par banku savienības izveidi, dalībvalstīm piekrītot nodot Briseles rokās plašas pilnvaras, lai vairs nepieļautu bezatbildīgu aizdevēju radītos draudus tautsaimniecībai, ziņo amatpersonas.
"Šodiena banku savienībai ir nozīmīga diena," pēc 12 stundas ilgajām sarunām paziņoja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.
"Mēs radām revolucionāras pārmaiņas Eiropas banku sistēmā, lai nodokļu maksātājiem nevajadzētu segt baku krīžu rēķinus, un pieliekam punktu masīvām finanšu glābšanas" operācijām, norādīja komisārs.
Viņš piebilda, ka tas veicināšot "finanšu stabilitāti", ļaujot bankām atkal ieguldīt "reālajā ekonomikā", lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un darbavietu radīšanu.
Ministri vienojās par tā dēvēto Kopīgo risinājuma mehānismu (SRM), kas paredz grūtībās nonākušo banku likvidāciju, pirms tās paspējušas nodarīt pārāk smagu postu.
Jau iepriekš tika panākta vienošanās par jaunu kredītiestāžu uzraudzības režīmu, ko pārraudzītu Eiropas Centrālā banka (ECB).
Pēc otrdienas vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) saskaņots pēdējais no šī režīma elementiem - kopīga depozītu garantiju sistēma.
Jaunā sistēma būs obligāta visām eirozonas valstīm, kurām no 1.janvāra pievienojas arī Latvija. Pārējās ES dalībvalstis tai varēs pievienoties labprātīgi.
Pēdējais klupšanas akmens sarunās bija jautājums par institūciju, kurai būs galvenais vārds, pieņemot lēmumu par kādas bankas slēgšanu. Galvenās domstarpības šajā jautājumā pastāvēja starp Vāciju un Franciju.
Šķiet, ka Berlīnei izdevies panākt savu, šī lēmuma pieņemšanu atstājot nacionālo valdību ziņā, kamēr Parīze pieprasīja, lai galvenā noteikšana šajā jautājumā būtu Eiropas Komisijai (EK).
Vienošanās arī paredz, ka bankām nāksies veikt iemaksas īpašā fondā, no kura tiks segtas kredītiestāžu slēgšanas izmaksas, paglābjot no šī pienākuma nodokļu maksātājus.
Tomēr pārejas periodā ar šiem līdzekļiem varētu nepietikt, tāpēc bija nepieciešamas mokošas diskusijas, lai atrastu papildus finansējuma avotus.
Ministri vienojās, ka šie līdzekļi gūstami vai nu no dalībvalstu budžetiem, vai arī no eirozonas stabilitātes fonda (ESM).
Paredzēts, ka līdz 2025.gadam SRM rīcībā jābūt 55 miljardiem eiro, lai gan tā ir relatīvi pieticīga summa, ņemot vērā līdzekļus, kas nesen bijuši nepieciešami banku glābšanai.
Paredzēts, ka finanšu ministru vienošanās tiks apstiprināta ES līderu samitā, kas notiks ceturtdien un piektdien.
Pēc tam tā tiks nodota galīgai apstiprināšanai EP, kur arī sagaidāmas asas diskusijas.
