Eiropas Savienības (ES) valstis trešdien uz nākamo nedēļu atlikušas lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, pavēstīja avoti diplomātu aprindās.
Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.
Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.
Kā aģentūrai AFP pastāstīja avots, "šis punkts izņemts no dienas kārtības" un kad vēstnieki tiksies ceturtdien, viņi apspriedīs citus jautājumus.
Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.
Tomēr nevajadzētu uzreiz secināt, ka Itālija iebilst pret sankcijām, skaidroja avots.
Plašas sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo vēl pagājušajā nedēļā sacīja, ka sankcijas, visticamāk, tiks pagarinātas uz sešiem mēnešiem.
"Ir vispārējs konsenss [sankcijas] pagarināt uz vēl sešiem," sacīja ministrs. "Mēs to atbalstām."
Vācu laikraksts "Handelsblatt" novembrī, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, jau ziņoja, ka decembrī gaidāmajā samitā ES grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas.
"Atcelt sankcijas nav nekāda pamata," sacījis "Handelsblatt" sarunbiedrs.
Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.
"Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai," sacījis avots.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
