Eiropas Savienības (ES) valstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās darbībām Ukrainā, atsaucoties uz diplomātu sniegtu informāciju, ziņo aģentūra AP.
Sankcijas būs vērstas uz to, lai ierobežotu Krievijas uzņēmumu piekļuvi kapitāla tirgiem un finansējumam.
Kopš aizvadītās nedēļas ES jau divreiz atcēlusi sankciju ieviešanu. ES valstis līdz šim nespēj vienoties par pamatojumu sankciju pastiprināšanai pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, jo paziņojums par pamieru un karaspēka izvešanu no konfliktā ierautā Austrumeiropas valsts kalpo par argumentu tiem, kas vēlas sankciju atlikšanu, raksta "Bloomberg".
ES vēstnieki Briselē sarīkojuši atkārtotas pārrunas jo trešdien, 10.septembrī, notikušajās pārrunās neizdevās nonākt pie vienprātīga lēmuma. 8.septembrī ES pārstāvji nolēma uz vismaz "dažām dienām" apturēt plānoto papildus sankciju īstenošanu, lai novērtētu pamiera iespējamību, neriskējot no Krievijas saņemt tālākus tirdzniecības ierobežojumus.
"Dažas valstis lūdz vairāk laika," trešdien Briselē rīkotajā konferencē apgalvoja nākamā ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. "Pamiers ir gandrīz panākts. Mēs tuvākajās dienās vai stundās sagaidām turpmākas pozitīvas pārmaiņas."
Pēc ES un ASV brīdinājuma ieviest līdz šim bargākās sankcijas pret Putinu, viņa Ukrainas kolēģis Petro Porošenko paziņoja, ka Krievija ir sākusi izvest savu karaspēku no konflikta zonām robežu tuvumā.
"Saskaņā ar informācijas dienesta jaunāko informāciju, 70% Krievijas karaspēka ir atsaukti," trešdien Kijevā paziņoja Porošenko. "Tas ļauj cerēt, ka ierosinājumam par pamieru būs pozitīvs iznākums."
Savā "Twitter" kontā Porošenko paziņoja, ka separātisti ir atbrīvojuši 26 gūstekņus.
Sākotnēji sankcijas, kuras bija plānots publicēt ES oficiālajā vēstnesī 9.septembrī, ietver aizliegumu atsevišķiem Krievijas valstij piederošajiem aizsardzības un enerģētikas uzņēmumiem aizņemties naudu ES tirgū. ASV amatpersonas apgalvo, ka ASV un ES ir nolēmusi pārtraukt miljardiem ASV dolāru ieguldi naftas krājumu meklējumos, aizliedzot sadarbību Krievijai piederošo arktisko reģionu, jūras dzelmes vai degslānekļu izpētē.
Putins noliedz jebkādu Krievijas iesaistīšanos Ukrainas konfliktā. Kaujās starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas valdības karaspēku, kas sākās pēc martā notikušās Krimas aneksijas, bojā gājuši vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku un savas mājas pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, sabojājot Krievijas un tās kādreizējo Aukstā kara pretinieku ekonomiskos sakarus.
