„Pašreiz 26 ES valstis ir noslēgušas individuālu investīciju un tirdzniecību līgumus ar Ķīnu. Šobrīd ir 26 dažādi līgumi, kuri pa vienam ir vājāki, ja būtu viens kopējs ES līgums, attiecības regulēt būtu daudz vieglāk,” norādīja rezolūcijas par Ķīnas un ES ieguldījumu līgumu sākšanu autors EP deputāts Helmuts Šulcs
Šobrīd ES ārvalstu investīciju plūsma Ķīnā ir 2,1% no kopējā īpatsvara, lai gan potenciāls būtu krietni lielāks, kas palīdzētu eiropiešiem Ķīnā atvērt vairāk uzņēmumu, minēts trešdien apstiprinātajā EP rezolūcijā par sarunu uzsākšanu.
Ķīna ir otrs lielākais tirdzniecības partneris aiz ASV ar kopējo 2012. gada tirdzniecībā realizēto summu 433,8 miljardi eiro (304.9 miljardi lati), taču šos līdzekļus pārsvarā veido savstarpējā preču tirdzniecība, nevis investīciju plūsmas.
Šāds līgums būtu svarīgs, lai arī mazinātu ievērojamo tirdzniecības deficītu, kas pastāv starp Ķīnu un ES, intervijā portālam "Delfi" sacīja EP deputāte un Starptautiskās tirdzniecības komitejas pārstāve Inese Vaidere.
„Arī Latvijai šāds līgums būtu interesants, būtu vairāk iespējas investēt Ķīnā. Tur būtu pieejams darbaspēks, kas strādātu par pāris dolāriem dienām, šo procesu būtu vieglāk organizēt. Tāpat tas ļautu arī mazliet izlīdzināt tirdzniecības deficītu, kas šobrīd ir ievērojam par labu Ķīnai,” norāda deputāte.
„Šobrīd izaicinājumus sagādā situācija, kurā jāvienojas par dažādiem nosacījumiem un normām, kas abās valstis ir krasi atšķirīgas. Piemēram, spilgts piemērs - Ķīnā uzņēmumu intereses drīkst aizstāvēt tikai juristi, kas ieguvušu Ķīnas profesionālo izglītību. Eiropieši Ķīnā nedrīkst iegūt juristu profesionālo izglītību, līdz ar to, Eiropas uzņēmēju intereses Ķīnā var aizstāvēt tikai paši ķīnieši. Par kādām vienlīdzīgām uzņēmējdarbības attiecībām te vispār var būt runa”, norāda Vaidere.
Vairāki deputāti otrdienas EP debatēs norādīja, ka šāds līgums neatbilst ES vērtībām, jo Ķīna ekonomikas ieguvumu no ES varētu izmantot, lai ražotu vairāk ieroču, kā arī uzturētu koncentrācijas nometnes.
Vaidere uzskata, ka līdz ar šādu līgumu, sekotu arī cilvēktiesību klauzula, kas noteiktu pie kādiem nosacījumiem divpusējā sadarbība jāpārtrauc.
„Skaidrs, ka būtu nepieļaujami, lai Ķīna ES naudu izmantotu, lai finansētu pasākumus, kas pārkāpj cilvēktiesības. Tāpat būtu nepieļaujami, lai šī valsts izmantotu iegūtos līdzekļus, lai subsidētu savus uzņēmumus, kas konkurē ar eiropiešiem Eiropas Savienībā. Visas šīs problemātikas tiks atrunātas līgumā, ja vienošanās par tādu tiks panākta,” norāda Vaidere.