Krievijas prezidenta Vladimira Putina diriģētā Krimas ģeopolitikas krīze šķietami piemirsta, starptautiskajai pasaulei savu uzmanību vēršot pārējās Austrumukrainas virzienā. Tikmēr teju divi miljoni Krimas iedzīvotāji arvien skaudrāk sastopas ar jaunu krīzi, proti, ekonomikas grūtībām.
Neraugoties uz Krimas un Krievijas tradicionāli ciešajām vēstures un kultūras saitēm, pussalas ekonomika savu pamatu vairākas desmitgades nostabilizējusi ciešās attiecībās ar Ukrainas kontinentālo daļu. Līdz ar Krimas kļūšanu par Krievijas sastāvdaļu šis pamats ir pamatīgi sašķobījies, analizē "Businessweek".
Aptuveni 70% no Krimas tūrisma, banku sektora un pārtikas tirdzniecības līdz iekļaušanai Krievijas sastāvā tika nodrošināta ekonomikas attiecībās ar Ukrainu, tagad teju visi šie 70% jāaizvieto ar alternatīvu Krievijas tirgu.
Lai gan Krievija ir solījusi vērienīgu atbalstu, šobrīd Krimas iedzīvotāji aizvien jūt tikai ekonomikas lejupslīdi un labklājības līmeņa krišanos, kamēr solījumi un plāni lielākoties turpina palikt teorētiskā līmenī Kremļa gaiteņos un mediju ziņu virsrakstos, norāda "Businessweek".
Kā liecina Ukrainas mediju informācija, maijā tūrisma nozare guvusi tikai 10% no tradicionālās nozares peļņas. Tāpat ņemot vērā masveidīgo banku slēgšanu un pāreju no ierastās grivnas uz rubli, pussalā norēķini lielākoties notiek tikai skaidrā naudā, kas savukārt rada finanšu nestabilitātes sajūtu sabiedrībā.
Tipiska Krimas atpūtnieku pludmale 2014.gada maijā:
Jau ziņots, ka, ņemot vērā politikas un ekonomikas saspringto situāciju, arī vairāki ietekmīgi rietumu uzņēmēji pametuši Krimas tirgu.
Video - 'McDonald's' pārtrauc darbību Krimā:
